Esmu precējusies, bet ir bērniņš no cita. Tagad salabām ar vīru. Vīrs mazo pieņem kā savu, taču uzvārds ir īstā tēva, kurš mani pameta, kad gaidīju mazo. Vairākas reizes salabām, bet viņš izvēlējās citu, draudēja un visādi centās iespaidot. Pieprasīja DNS, to arī veicām. Tagad tēlo eņģeli un pieprasa satikšanos, uzstāda noteikumus, bet alimentus nemaksā. Kā lai viņu ierobežo? Viņš kopš bērna dzimšanas viņa labā un interesēs neko nav darījis. Kā lai pareizāk rīkojas?
No situācijas izklāsta saprotams, ka bērna bioloģiskais tēvs ir atzinis bērna paternitāti, proti, viņa, nevis Jūsu vīra vārds ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā. Līdz ar to ir jāsaprot pamatlietas.
Vecāku un bērnu tiesības un pienākumi Civillikumā ir noteikti aizgādības institūtā (Civillikuma 177.–205. pants). Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku, kuri ir ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā, aizgādībā. Tātad gan tēvs, gan māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi – bērna likumiskie pārstāvji.
Aizgādība ir vienlīdzīgas abu vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Vienlaikus Civillikuma 179. pantā ir noteikts vecāku pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Arī šis pienākums nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Līdz ar to tam no vecākiem, pie kā bērns ikdienā dzīvo, ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no otra ikdienas aizgādības nodrošināšanai. Ja rodas strīds par uzturlīdzekļiem, to izšķir tiesā. Tātad, ja bērna tēvs uzturlīdzekļus nemaksā, Jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu.
Valstī ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kādu nodrošināt ir mātes un tēva absolūts un neapstrīdams pienākums neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" 2. punktam minimālais uzturlīdzekļu apmērs katram bērnam līdz 7 gadu sasniegšanai ir 25% no minimālās mēneša algas. Tā kā 2017. gadā noteiktā minimālā mēneša alga ir 380 eiro, minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 95 eiro mēnesī.
Papildus informējam, ja bērna tēvs uzturlīdzekļus labprātīgi nemaksā, no 2017. gada 1. aprīļa varēs saņemt valsts garantētos uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā administratīvā procesa ietvaros (bez tiesas sprieduma), tam no vecākiem vai aizbildnim, kura aprūpē atrodas bērns, uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu. Pēc iesnieguma saņemšanas fonda administrācija sazināsies ar bērna tēvu un uzaicinās sniegt paskaidrojumu par uzturlīdzekļu maksāšanu, un, ja bērna tēvam nebūs pamatotu iebildumu, Jūs saņemsiet uzturlīdzekļus no fonda, savukārt bērna tēvs varēs noslēgt vienošanos ar fonda administrāciju par kārtību, kādā viņš turpmāk veiks izmaksāto uzturlīdzekļu un likumisko procentu atmaksu fondam.
Savukārt, ja uzskatāt, ka bērna interesēs ir ierobežot bērna aizgādības tiesības tēvam, Jūs varat celt tiesā prasību par viena no vecākiem atsevišķas aizgādības noteikšanu (ja tēvs piekrīt, to var noteikt uz vienošanās pamata). Gadījumā, ja tiesa apmierinās prasību un Jums tiks noteikta atsevišķa aizgādība pār bērnu, Jums būs visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi, savukārt bērna tēvam saglabāsies saskarsmes tiesības un pienākums maksāt uzturlīdzekļus.
Sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Vecāku strīdi. Kad risināšanā iesaistās bāriņtiesa, kad tiesa”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!