Līdz ar tēva vārda ierakstu dzimšanas apliecībā automātiski iestājas konkrētās personas atbildība par bērnu likuma priekšā. Tā nozīmē virknes juridisku tiesību un pienākumu iestāšanos.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Ja dzimšanas apliecībā ir norādītas ziņas par abiem vecākiem, gan tēvs, gan māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Neatkarīgi no tā, vai vecāki ir bijušai laulāti vai ne un cik lielā mērā bērna tēvs izrāda interesi par bērnu, abu vecāku kopīgā aizgādība turpinās arī, ja vecāki dzīvo šķirti (CL 178. panta otrā daļa). Tādā gadījumā bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, taču jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecākiem lēmums jāpieņem kopīgi.

Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Piemēram, tas nozīmē, ka bērna tēvam tiks vaicāts viņa viedoklis un viņam ir tiesības iebilst, ja māte vēlas bērnam mainīt uzvārdu vai kopā ar bērnu plāno pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī - šim nolūkam ir nepieciešama otra vecāka atļauja. Tāpat bērna tēvam ir tiesības uz saskarsmi ar savu bērnu. Strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu (CL 181.-182. pants).

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Tas nozīmē, ka par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem ir tiesības lemt vienam vecākam, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u.tml. Būtiski uzsvērt, ka viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšana nenozīmē, ka otra vecāka aizgādības tiesības izbeidzas. Šādā gadījumā bērna tēvam joprojām ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus un tiesības regulāri tikties ar bērnu.

Jebkurā gadījumā, ja mirst tas no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, to īsteno otrs vecāks, ja vien viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības. Piemēram, ja kaut kas atgadās ar bērna māti, bērna vienīgais likumiskais pārstāvis ir tēvs, nevis kāds cits ģimenes loceklis, piemēram, vecvecāki.

Vairāk par jēdziena “aizgādība” nozīmi lasiet LV portāla skaidrojumā “Aizgādība – vecāku kopīgās un atsevišķās rūpes par bērnu”.