Jāteic, ka Jūsu radinieks ir rīkojies ārkārtīgi neapdomīgi. Sīkāk nezinot lietas apstākļus, nākamo tiesas spriedumu nav iespējams kaut cik precīzi komentēt, vien ielūkoties Krimināllikumā.

Krimināllikuma (KL) 50.pantā ir noteikts:

“(1) Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, vai prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.”

Minētā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā ir šāds tiesiskais regulējums:

“4) Papildsods, tāpat kā pamatsods, vispirms nosakāms atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, bet pēc tam pēc noziedzīgu nodarījumu kopības kopā ar pamatsodu. Pēc noziedzīgu nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam pievieno papildsodus, kas piespriesti atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu.

(5) Tādā pašā kārtībā tiesa nosaka sodu, ja pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu. Ja brīvības atņemšanas laiks, kas spriedumā noteikts nosacīti, ir lielāks par citā spriedumā noteikto brīvības atņemšanas laiku, tad brīvības atņemšanas laiks, kas noteikts nosacīti, pilnīgi vai daļēji saskaitāms ar brīvības atņemšanas laiku (redakcijas izcēlums).

(6) Šā panta kārtībā noteiktā galīgā soda kopējais apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku.

Kā norādīts Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem spriedumiem, galīgā soda noteikšana notiek saskaņā ar KL 50.panta piekto daļu, ja ir konstatēts, ka persona izdarīja noziedzīgu nodarījumu pirms sprieduma taisīšanas iepriekšējā lietā.

Kriminālprocesa likuma 247.pantā “Citu personu informēšana par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu” ir noteikts:

“(1) Ja procesuālais piespiedu līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, par tā piemērošanu un attiecīgās personas atrašanās vietu procesa virzītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē tās ģimeni vai citu tuvinieku un darbavietu vai mācību vietu.”

Tātad policijai bija jāpaziņo aizturētās personas radiniekiem par viņas aizturēšanu. Par šādu rīcību varat rakstīt sūdzību Valsts policijas (VP) Iekšējās kontroles birojam. Sīkāka informācija, kā to darīt, atrodama VP mājaslapā. 

Aizturētās personas tiesības,  sadzīves apstākļus un īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības nosacījumus regulē Aizturēto personu turēšanas kārtības likums.