Neslavas celšana ir nepatiesas, personu nomelnojošas informācijas izplatīšana publiski – plašsaziņas līdzeklī, sapulcē, mītiņā u.tml. Savukārt goda aizskaršana vairāk attiecas uz apvainojumu, kurš var būt adresēts personai gan klātienē, gan neklātienē un parasti nav balstīts faktos.

Personas goda un cieņas aizsardzībai ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtība, un persona var izvēlēties, kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības. Ir jāraugās nevis uz operativitāti, bet gan pamatotību.

Krimināllikumā (KL) 157.panta pirmā daļa "par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski, paredz piespiedu darbu vai naudas sodu”.  Panta otrā daļa "par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī" nosaka īslaicīgu (uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu”.

Tas nozīmē, ka Krimināllikumā ir nodalīts, kad goda un cieņas aizskaršana ir ar mazāku un kad ar lielāku kaitējumu, t.i., ja tai nav neslavas celšanas rakstura, tad šāda konflikta izšķiršana tiek risināta civiltiesiski, bet kad ir notikusi apzināta un publiska neslavas celšana, tad par to paredzēta ir kriminālatbildība.

Savukārt Civillikuma (CL) 2352.¹ pants paredz: "Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa." Tāpat minētais CL pants paredz: "Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija), kuras apmēru nosaka tiesa."

Ja situācija atļauj Jums izvēlēties savas tiesības aizstāvēt krimināltiesiskā kārtā, Jums kā apsūdzības cēlājam jāvēršas policijā vai prokuratūrā ar iesniegumu, taču jārēķinās, ka, nesaskatot pamatu kriminālprocesa uzsākšanai, tās šādu prasību noraidīs.

 Ja vērsīsities civiltiesiskā kārtā, tad prasības pieteikums tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 28.pantam - prasība, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 1635., 2347.—2353.pants), Jūs kā prasītājs varat celt pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.