Vēlos noskaidrot, kas var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu sekojošā situācija: 1992.gada 17.februārī tika šķirta laulība starp vīru (turpmāk tekstā AB) un sievu (turpmāk tekstā CD) (pirms šķiršanas laulātie nedzīvoja kopā vairāk kā trīs gadus). 1992.gada oktobrī bijušai sievai, proti, CD piedzimis bērns (pašreiz bērns ir pilngadīgs, bet rīcībnespējīgs, līdz ar to CD ir viņa aizbildnis). Pēc bērna piedzimšanas viņa dzimšanas apliecībā kā šī bērna tēvs no sākumā tika norādīta izdomāta persona (saskaņā ar toreiz spēkā esošām tiesību normām). 2015.gada augustā ir miris AB. 2015.gada septembrī tika atvērta mantojuma lieta. 2015.gadā CD griezās dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu veikt labojumus (pilngadīga un rīcībnespējīga bērna) dzimšanas apliecībā. Ir konstatēts, ka dzimtsarakstu nodaļas vadītāja veica divus labojumus: 1) svītroja datus par bērna tēvu; 2) ierakstīja bērna dzimšanas apliecības datus par tēvu, norādot, ka bērna tēvs ir 2015.gada augustā mirušais AB. Ar labotu dzimšanas apliecību CD griezās pie notāra ar mantinieka iesniegumu. Saskaņā ar AB mantojuma lietu viņam ir gan testamentārais, gan divi neatraidāmie mantinieki. Sakarā ar labotu dzimšanas apliecību tagad parādījās arī trešais neatraidāmais. Esot pilnīgā pārliecībā, ka "trešais neatraidāmais mantinieks" nevar būt miesīgais bērns mirušā AB. Bez tam, ja AB būtu dzīvs un viņas dzīves laikā tiktu mainīta dzimšanas apliecība tam bērnam, kas dzimis pēc laulības šķiršanas, AB varētu pats apstrīdēt paternitātes pieņēmumu, bez tam, ja būtu dzīvi AB vecāki, saskaņā ar CL 149.(4)viņi varēja to izdarīt. (AB vecāki sen ir miruši). Kā jau tika minēts iepriekš, pats bērns kaut ir pilngadīgs, viņš nav rīcībspējīgs. Jautājums: Kā un kas iepriekš minētajā situācijā var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu? P.S. Pamatoti uzskatu, ka ir notikusi krāpšana. Paldies.