Lēmums atzīt paternitāti bērniņam, kurš nav bioloģiskais bērns, ir ļoti nopietns apzināts lēmums, kas nozīmē visu vecāka tiesību un pienākumu, tai skaitā arī šī bērna uzturēšanas pienākuma, uzņemšanos, un šis pienākums nebeidzas, ja bērns vairs nedzīvo kopā ar vienu vai abiem dzimšanas apliecībā ierakstītiem vecākiem.

Ņemot vērā Civillikuma 156.pantā noteikto, no paternitātes, kas brīvprātīgi atzīta, apzinoties, ka bērna bioloģiskais tēvs ir cits vīrietis, nevar pēc kāda laika atteikties. Līdz ar to likuma priekšā pienākums uzturēt bērnu gulstas uz dzimšanas apliecībā ierakstīto personu un uzturlīdzekļi ir piedzenami no viņa.

Tomēr, ja izdodas pierādīt, ka vīrietis atzinis paternitāti maldības, viltus vai spaidu rezultātā, brīvprātīgi atzītu paternitāti ir iespējams atcelt tiesas ceļā. Civillikuma 156.panta otrā daļa paredz, ka apstrīdēt paternitātes atzīšanu var persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Šim nolūkam var noderēt DNS analīzes, kā rezultāti apliecinās, ka bērns nav cēlies no dzimšanas apliecībā ierakstītā vīrieša. Tādā gadījumā divu gadu termiņš sākas no brīža, kad būs saņemti DNS analīžu rezultāti.

Ja paternitāti izdodas apstrīdēt, dzimšanas apliecībā būs iespējams ierakstīt bioloģisko tēvu. Ja bērna bioloģiskais tēvs nevēlēsies paternitāti atzīt brīvprātīgi, Jūs kā prasītāja pret viņu tiesā varēsiet celt prasību par paternitātes noteikšanu. Vienlaicīgi ar prasības pieteikumu paternitātes noteikšanai ir iespējams celt prasību par uzturlīdzekļu piedziņu.

Lai izvērtētu situāciju, kā šajā gadījumā rīkoties, ieteicams konsultēties ar ģimenes tiesībās kompetentu juristu, kas arī palīdzēs sagatavot dokumentus tiesai.