Jūsu vēlme maksāt uzturlīdzekļus ar pārskaitījumu ir saprotama un pamatota – ja vēlāk radīsies nepieciešamība, bankas konta izdrukas par veiktajiem naudas pārskaitījumiem bērna mātei apliecinās, ka esat nodrošinājis regulārus uzturlīdzekļu maksājumus. Ja pārskaitīt uzturlīdzekļus uz bērna mātes kontu bankā nav iespējams, līdzekļus bērna uzturam iespējams nodot ar skaidras naudas pārvedumu pastā, pretī saņemot kvīti.

Nokārtot uzturlīdzekļu jautājumu tiesā varētu būt arī bērna mātes interesēs. Pirmkārt, uz tiesas sprieduma pamata ir iespējams piedzīt izveidojušos uzturlīdzekļu parādu vai saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja kaut kādu iemeslu dēļ otrs vecāks ikmēneša uzturnaudu bērnam nenodrošina. Otrkārt, ja parādsaistības ir pašai uzturlīdzekļu saņēmējai, saskaņā ar Civilprocesa  596.panta piekto daļu  tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu uz bērna uzturlīdzekļiem, kurus izmaksā viens no vecākiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

Diemžēl, ja uzturlīdzekļi tiek pārskaitīti bez tiesas nolēmuma, parāda piedziņas gadījumā tiesu izpildītājam ir tiesības labprātīgi pārskaitītus uzturlīdzekļus novirzīt parāda segšanai.

Lai nokārtotu šo jautājumu, ar prasības pieteikumu tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu jāvēršas bērna mātei. Savukārt, kas attiecas uz aizliegumu tikties ar bērnu, ir pamats domāt, ka tiek pārkāptas gan bērna, gan Jūsu saskarsmes tiesības, un šāda rīcība ir pretrunā Civillikumā noteiktajam.

Civillikuma 178.panta pirmā - trešā daļa noteic: kopā dzīvojoši  vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Taču jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Tas nozīmē to, ka bērna tētim, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar savu bērnu, saglabājas ne tikai pienākums rūpēties par viņu materiālā ziņā, maksājot uzturlīdzekļus bērna mātei, bet ir arī pienākums un tiesības ar savu bērnu regulāri tikties un kontaktēties. Civillikuma 181.panta pirmā un otrā daļa izteikta šādi: „Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Tāpat katram no vecākiem ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par bērna attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.”

Īstenojot kopīgu aizgādību pār bērnu, ir tikai saprotami un normāli, ja vecāki iepriekš vienojas par tikšanās ar bērnu laiku, vietu un ilgumu, kā arī savstarpējo norunu godprātīgi pilda. Tāpat gan tēvam, gan mātei un jebkurai citai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem (Civillikuma 181.panta ceturtā daļa), jo tas var atstāt sliktu iespaidu uz bērna attīstību. Ja rodas strīds par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, piemēram, otrs vecāks liek šķēršļus un izvirza nepamatotus nosacījumus, veic tādas darbības, kas negatīvi iespaido Jūsu attiecības ar dēlu, domstarpības jāmēģina atrisināt ar bāriņtiesas starpniecību. Ja arī tas nelīdz, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu (Civillikuma 182.pants).

Tādā gadījumā, lai noteiktu skaidri paredzamu tikšanās laiku ar dēlu, Jums jāceļ tiesā prasība par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Prasības pieteikumā tiesai ir jālūdz noteikt konkrētu regulējumu – kurās dienās, no cikiem līdz cikiem tiksieties ar bērnu. Tāpat var lūgt tiesu noteikt regulējumu arī attiecībā uz bērna skolas brīvlaikiem, svētku dienām, bērna vārda un dzimšanas dienām vai citiem ģimenei nozīmīgiem notikumiem. Jo precīzāk regulējums tiks noteikts, jo vieglāk varēs īstenot tiesas nolēmuma izpildi.

Tiesas nolēmumam ir likuma spēks, un tas ir saistošs visām personām, līdz ar to mātei būs jāievēro tiesas noteiktā kārtība. Par ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma (par saskarsmes tiesībām) izpildīšanas personu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 168.pantu.

Savukārt Civilprocesa likuma 244.⁵ panta trešā daļa paredz, ka pēc puses lūguma tiesa var pieņemt pagaidu regulējumu - lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Pamatojoties uz šo Civilprocesa likuma normu, prasības pieteikumā varat lūgt tiesu noteikt pagaidu kārtību, kādā varat īstenot saskarsmi ar savu bērnu līdz sprieduma taisīšanai.