Piedziņa uz nekustamo īpašumu, pārdodot to izsolē,  tiek vērsta saskaņā ar Civilprocesa likuma 557.panta 3.punktu, kas nosaka šādu piespiedu izpildes līdzekli, kā arī ņemot vērā Civilprocesa likuma 570.panta noteikumus.

 Par informācijas saņemšanu

Attiecībā uz norādīto, ka par izsoles rezultātiem  parādnieks tika iepazīstināts tikai pēc vairākkārtēja pieprasījuma, jāpaskaidro, ka MK noteikumi Nr.202 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību” paredz, ka parādniekam ir tiesības jebkurā procesa stadijā iepazīties ar visiem izpildu lietas materiāliem.  Proti, tiesu izpildītāja pieņemšanas laikos parādnieks var ierasties pie tā un saņemt visu sev interesējošo informāciju, kas uz viņu attiecas. Praksē lielākajā vairumā gadījumu tiesu izpildītāji pieņem ne tikai norādītajos pieņemšanos laikos, bet faktiski katru darba dienu.

Par nekustamā īpašuma novērtējumu

Vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 604.panta noteikumiem, tiesu izpildītājs pieaicina sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju. Nekustamā īpašuma novērtējuma summa atbilst izsoles sākumcenai. Jāatzīmē, ka tiesu izpildītājam nav ne tiesības, ne pienākums izvērtēt nekustamā īpašuma vērtētāja darbu vai pašam pēc savas iniciatīvas koriģēt noteikto summu.  Summa, kas ir noteikta vērtējumā, tiek norādīta kā nekustamā īpašuma izsoles sākumcena. Šī summa nav tirgus cena, bet ir piespiedu pārdošanas vērtība, kas atbilst aptuveni 60–80% no tirgus cenas, līdz ar ko objektīvi ir zemāka.

Kad tiesu izpildītājs ir saņēmis nekustamā īpašuma vērtējumu, viņš par noteikto piespiedu pārdošanas summu ierakstītā pasta sūtījumā paziņo piedzinējam un parādniekam. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 604.panta otro daļu šajā paziņojumā tiesu izpildītājs norāda un izskaidro, ka 10 dienu laikā no šī paziņojuma nosūtīšanas dienas parādniekam ir tiesības rakstveidā lūgt atkārtotu novērtēšanu, ja viņu neapmierina noteiktā piespiedu pārdošanas vērtība. Vērtēšanas izdevumus sedz parādnieks, un šādā situācijā tiek pieaicināts cits nekustamo īpašumu vērtētājs. Ja ir divi novērtējumi, tad par izsoles cenu tiek ņemta lielākā novērtējuma vērtība.

Civilprocesa likuma noteikumi paredz vairākus paziņojumus, kas tiesu izpildītājam obligāti jānosūta parādniekam, tai skaitā iepriekšminētais paziņojums par nekustamā īpašuma novērtējumu. Visus šos paziņojumus tiesu izpildītājs nosūta parādniekam ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas adresi.

Deklarētā dzīvesvietas adrese ir adrese, kurā personai ir pienākums saņemt savu korespondenci un būt sasniedzamam attiecībās ar valsts institūcijām. Ja parādniekam ir kādas šaubas, ka viņam šis paziņojums nav nosūtīts, viņš var vērsties pie konkrētā tiesu izpildītāja un lūgt uzrādīt šo dokumentu no lietas materiāliem un ierakstīto vēstuļu sarakstu.

Kā iepriekš minēts -  izsoles sākumcena ir nekustamā īpašuma novērtējuma summa. Savukārt izsoles laikā tiesu izpildītājam nav nekādu iespēju, ne tiesību ietekmēt to, cik izsoles soļi jeb pārsolījumi tiks izdarīti.

 Par iespējām vērsties ar pretenzijām

Pēc tam kad izsole ir noslēgusies, tiesu izpildītājs iesniedz pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai, kas izvērtē, vai tiesu izpildītājs procesuāli pareizi ir veicis visas darbības.  Ja parādniekam ir informācija un pierādījumi, ka izsoles cena ir prettiesiski ietekmēta, viņš var iesniegt sūdzību.

Civilprocesa likuma 617.panta otrā daļa nosaka, ka sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles noslēguma dienas var iesniegt rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Savukārt Civilprocesa likuma 617.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka, ja solītājs ir rīkojies ļaunprātīgi, tad tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.