Dzīvesvietas deklarēšanas jēga ir nodrošināt, lai valstij būtu zināma adrese, kurā persona ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ja nav pastāvīgas ilgstošas dzīvesvietas un cilvēks bieži maina dzīvesvietu, viņš ir tiesīgs deklarēt arī dzīvesvietu, kurā uzturas īslaicīgi. Taču personai, lai deklarētu attiecīgo dzīvesvietu, jābūt tiesiskam pamatam tajā dzīvot. Piemēram, ja mitinās pie paziņām, to var deklarēt kā dzīvesvietu, kā tiesisko pamatu norādot mutisku vienošanos ar īpašnieku, savukārt, ja, piemēram, uz neilgu laiku  īrē dzīvokli, attiecīgajā laikā posmā ir tiesības deklarēt dzīvesvietu, kā tiesisko pamatu norādot īres līgumu.

Dzīvesvietas deklarēšana nerada tiesiskas sekas, proti, nedod nekādas tiesības uz svešu īpašumu, bet praksē tik un tā īpašnieki nelabprāt uzņemas šādu apgrūtinājumu.

Ja Jums nav savas dzīvesvietas, jāvēršas pašvaldībā, jo pašvaldība pēc savas iniciatīvas veic dzīvesvietas reģistrāciju personai, ja tā nav deklarējusi savu dzīvesvietu. Tā neskaitās dzīvesvietas deklarēšana, bet gan vienkārša reģistrēšana, kas apliecina, kur cilvēks dzīvo un ka ir piederīgs konkrētai pašvaldībai.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10.pants (Dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas) nosaka:

(1) Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras savu dzīvesvietu nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā aktualizē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo tajā nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

(2) Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

Dzīvesvietas reģistrācija, ko ir veikusi pašvaldība pēc savas iniciatīvas, nav dzīvesvietas deklarēšana un personai joprojām saglabājas pienākums deklarēt dzīvesvietu.

Dzīvesvietas reģistrācija nepieciešama, lai būtu apliecinājums piederībai konkrētai pašvaldībai. Līdz ar to būtu tiesības pretendēt uz trūcīgā statusu un sociālajiem pabalstiem.

Lai uzzinātu, kā sakārtot savu sociālo situāciju, Jums jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā. Daudzās pašvaldībās ir patversmes. Ja cilvēks dzīvo patversmē, viņam ir tiesības tajā arī deklarēties.

Jāpiebilst, ka jebkurā gadījumā sociālās palīdzības saņēmējam ir pienākums līdzdarboties savas sociālās situācijas uzlabošanai.