Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien, jautājums par īres drošības naudas atgriešanu. Noslēgtajā īres līgumā rakstīts "Īrniekam ir tiesības jebkurā laikā lauzt dzīvojamās telpas īres līgumu, brīdinot 1 mēnesi iepriekš Izīrētāju, samaksājot īres maksu par dzīvoklī nodzīvoto laiku līdz Līguma laušanas brīdim." Izīrētājam pieteicu, ka vēlos pārtraukt īres līgumu 13.08, tātad īres līgums ir spēkā vēl līdz 13.09. Ievācoties iemaksāju drošības naudu, kuru attiecina uz pēdējo mēnesi (septembri). Izīrētājs uzskata, ka viņam nav jāatgriež atlikusī drošības nauda, ko aprēķina par septembra dienām, kurās īrēs līgums nav vairs spēkā. Iepazīstoties ar likumdošanu (http://likumi.lv/doc.php?id=56863 12.1 pants. Drošības nauda), ja drošības nauda netiek izmantota komunālo vai īres pakalpojumu segšanai, tad tā pilnībā vai atlikusī daļa ir jāatdod īrniekam. Jautājums: Vai es (īrnieks) esmu tiesīgs pieprasīt, lai man atgriež drošības naudas daļu, kura netiek izmantota augstāk minētajiem mērķiem? Paldies.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.1pantā „Drošības nauda” ir noteikts:
„Dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas, dzēšanas un atmaksāšanas kārtību un termiņus. Ja īrnieks, īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par pakalpojumiem, kā arī par nodarītajiem zaudējumiem, parāds tiek dzēsts un zaudējumi atlīdzināti no drošības naudas.
Ja, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota vai tiek izmantota daļēji, tā pilnībā vai tās atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.”
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš pauž šādu viedokli: „Nosacījumu par drošības naudas iemaksu īres līgumos paredz bieži. To var noteikt, piemēram, par pēdējo mēnesi vai par pēdējiem diviem mēnešiem. Praksē parasti notiek tā: ja īrnieks vēlas izbeigt īres attiecības, par to līgumā noteiktajā termiņā informējot izīrētāju, tad viņš īres maksu attiecīgajā laikā vairs nemaksā, jo šim nolūkam tiek izmantota drošības nauda. Ir svarīgi, kas īres līgumā noteikts par radīto zaudējumu atlīdzināšanu, atskaitot to apmēru no drošības naudas. Iespējams, dzīvokļa īpašnieks drošības naudas atlikumu vēlas ieturēt šāda iemesla dēļ.
Taču, lai kaut ko sīkāk vērtētu, ir jāzina visas īres līguma nianses. Bet, vispārīgi komentējot, ja drošības nauda pilnībā netika izmantota, tā, kā likumā noteikts, ir jāatmaksā. Taču mēdz būt, ka dzīvojamās telpas īpašnieks, zinot, ka īrniekiem negribas lieki strīdēties un tiesāties, naudas atlikumu vai visu atlikušo summu vienkārši neizmaksā.
Ja nauda netiek atdota, īrniekam ir tiesības šo jautājumu risināt ar tiesas palīdzību, citādi sava taisnība nebūs panākama. Vēl jāpiebilst, ka īres līgumus, lai lieki nesarežģītu situāciju un nebūtu domstarpību par rēķiniem, mēneša vidū parasti nemēdz lauzt, to dara ar mēneša 1.datumu.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
