LV portāls
Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pag. gada jūnijā nomira vecmāmiņa. Viņai uz pusēm kopā ar manu māti piederēja māja laukos. Gada laikā neviens uz vecmāmiņas daļu nav pieteicies. Arī mana māte, kas dzīvo tajā mājā. Vecmāmiņas daļā jau viņas dzīves laikā sāka saimniekot mans brālis, kas māju ir atjaunojis, savedis kārtībā saimniecību u.t.t. Viņš gribētu pieteikties uz vecmāmiņas daļu. Vecmāmiņai ir vēl viena meita, kas dzīvo pilsētā, bet arī viņa nav pieteikusies. Attiecības starp visiem ir naidīgas. Tādas tās bijušas vienmēr. Droši vien, kad brālis pieteiksies mantojumam, tiks radīti dažādi šķēršļi - spītības pēc. Kā mums rīkoties, ar ko sākt. Dokumentu nav, vai arī tie tiek slēpti (mēs nezinām).
Mantojuma lieta ir jākārto pie zvērināta notāra. Saskaņā ar Notariāta likuma 311.pantu mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta.
Radiniekiem tomēr vajadzētu vienoties un izlemt, kas mantos īpašumu. Mantot nevienu nevar piespiest, tas ir brīvprātīgs katra cilvēka lēmums.
Civillikuma 693.pants paredz, ka mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā.
Ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies pie zvērināta notāra, lai pieteiktos uz mantojumu vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Jums jāvēršas pie notāra, lai noskaidrotu ar mantojuma lietu saistītos neskaidros jautājumus un kā varat problēmu risināt.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
