Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁷ pants paredz  īpašus noteikumus ienākuma noteikšanai no lauksaimniecības zemes atsavināšanas. Jūsu sniegtā informācija nav pietiekama, lai varētu noteikt – vai būs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, ja pārdosiet zemi.

Likums paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1. īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja;

2. vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no šīs personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Šajā likuma pantā ir noteikta virkne kritēriju arī pārdevējam, taču pašreiz - no 2014.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.jūlijam – tos nepiemēro, tātad pārdevējs var neatbilst noteiktajiem kritērijiem, lai ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ja atbrīvojuma no nodokļa nebūs, no gūtā ienākuma būs jāmaksā nodoklis (15%). Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no īpašuma pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību. Ja nekustamais īpašums iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. Ja mantojuma masā nav norādīta konkrētā nekustamā īpašuma vērtība, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskatīs nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību uz nekustamā īpašuma mantojumā iegūšanas gada 1.janvāri.

Par nodokļa piemērošanu konkrētajā situācijā Jums jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.