Maksātnespējas administrācijas ieskatā, maksātnespējas procesa administratora rīcība, fiziskās personas maksātnespējas procesā nerīkojot otro izsoli, ja pirmā atzīta par nenotikušu, vērtējama kā neefektīva, ja vien saistībā ar izsolē pārdodamo nekustamo īpašumu nepastāv strīds par tiesībām. Proti, maksātnespējas administratora pienākums ir nodrošināt efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi un mērķu sasniegšanu, ņemot vērā Maksātnespējas likuma 6.pantā nostiprinātos procesa efektivitātes un apgrozības ātruma principus.

Gadījumā, ja fiziskās personas maksātnespējas procesā pirmā nekustamā īpašuma izsole tiek atzīta par nenotikušu, tad atbilstoši Maksātnespējas likuma 115.panta otrajai daļai otrā izsole rīkojama pēc pirmās izsoles noteikumiem ar lejupejošu soli. Jānorāda, ka Maksātnespējas likumā nav noteikts konkrēts termiņš, kurā fiziskās personas maksātnespējas procesā būtu rīkojama otrā izsole, ja pirmajā izsolē parādnieka mantu nav izdevies pārdot. Tomēr jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa administrators, sastādot mantas pārdošanas plānu atbilstoši Maksātnespējas likuma 113.panta pirmās daļas 12.punktā noteiktajam, tajā iekļauj ziņas par parādnieka mantas pārdošanas termiņu. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 146.panta ceturtajai daļai un 111.panta sestajai daļai, visa parādnieka manta ir pārdodama sešu mēnešu laikā pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Saskaņā ar minētā likuma 111.panta sesto daļu administrators var pagarināt neieķīlātās parādnieka mantas pārdošanas termiņu līdz sešiem mēnešiem, par to Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā paziņojot kreditoriem un norādot termiņa pagarināšanas pamatojumu. Tātad sākotnēji bankrota procedūras termiņu fiziskās personas maksātnespējas procesā nosaka maksātnespējas procesa administrators, bet minētais termiņš var tikt mainīts atkarībā no mantas pārdošanas rezultātiem.

Savukārt gadījumā, ja parādnieka mantu nav izdevies pārdot arī otrajā izsolē, administrators ir tiesīgs rīkot nākamo izsoli. Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 116.panta otro daļu administrators var vienoties ar nodrošināto kreditoru arī par citu ieķīlātās mantas pārdošanas veidu (bez izsoles), kā arī, izvērtējot lietderības apsvērumus, grozīt parādnieka mantas pārdošanas plānu attiecībā uz neieķīlātās mantas pārdošanas veidu atbilstoši Maksātnespējas likuma 113.panta septītajai daļai.

Attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesa ilgumu norādāms, ka fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras. Proti, bankrota procedūras termiņš saskaņā ar Maksātnespējas likuma regulējumu ir seši mēneši no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Savukārt saistību dzēšanas procedūras termiņš atkarīgs no parādnieka paredzamajiem ienākumiem saistību dzēšanas procedūras laikā un kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Ņemot vērā Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 17.punktā noteikto, maksātnespējas procesos, kas pasludināti līdz 2015.gada 28.februārim, parādnieks, sastādot saistību dzēšanas plānu, minēto termiņu nosaka atbilstoši Maksātnespējas likuma 155.panta redakcijai, kas ir spēkā ar 2015.gada 1.martu. Jānorāda, ka Maksātnespējas likumā paredzētais termiņš saistību dzēšanas procedūrai var būt no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.