Šādā situācijā jāmēģina piedzīt uzturlīdzekļus no bērna tēva. Taču vispirms nepieciešams apstiprinājums, ka konkrētā persona ir bērna tēvs – tātad ir jānosaka paternitāte.  

Ja bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti brīvprātīgi, Jūs varat sniegt tiesā prasības pieteikumu noteikt paternitāti tiesas ceļā. Paternitāti var noteikt neatkarīgi no tā, kad dzimis bērns un reģistrēta viņa dzimšana. Prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas. Lai prasības pieteikums tiktu noformēts juridiski pareizi, ieteicams meklēt jurista palīdzību.

Ja pastāvēs šaubas par paternitāti, būs nepieciešama ģenētiska ekspertīze jeb DNS tests. Saskaņā ar Civilprocesa 249.¹pantu tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Pie tam no ekspertīzes izvairīties nevarēs, jo tiesa var pieņemt lēmumu par atbildētāja piespiedu nogādāšanu uz tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

Vienlaikus ar pieteikumu par paternitātes noteikšanu var iesniegt prasību arī par uzturlīdzekļu piedzīšanu. Civilprocesa likuma 43.panta trešā daļa noteic, ka tādā gadījumā prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas. Tātad, ja sniedzat tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu vienlaicīgi, Jūs esat atbrīvota no valsts nodevas un kancelejas nodevas.

Vairāk par šo jautājumu izklāstīts LV portāla skaidrojumos „Paternitāte – bērna izcelšanās noteikšana” un „Vīrietis atsakās no bērna? Uz tiesu!”