Jūsu problēmas risināt un ieteikt, kā rīkoties, jāpalīdz tai pašvaldībai, kurā dzīvojāt pirms apcietinājuma. Attiecībā uz dzīvokli to nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Katra pašvaldība konkrētākus nosacījumus paredz savos saistošajos noteikumos.

Ja tā ir Rīga, tad situācija ir šāda. Personas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā Rīgas pilsētas pašvaldībā, noteic likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un Rīgas domes 2010.gada 15.jūnija saistošie noteikumi Nr.800 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā".

Likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

Rīgas saistošo noteikumu Nr.80 46.punkts noteic, ka 5.reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmās daļas 5.punktā minētās personas.

No minētajām tiesību normām izriet, ka pašvaldība reģistrē personu dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 5.reģistrā, lai nodrošinātu ar dzīvojamo telpu, ja:

1. persona ir maznodrošināta;
2. persona pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas;
3. persona pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
4. personai nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Tātad – vispirms jāgriežas pašvaldībā. Lai saņemtu pamatotu atbildi, iesniedziet rakstisku iesniegumu. Uz to pašvaldībai būs jāatbild rakstveidā. Tad arī labāk varēsit saprast, kāpēc Jums atsaka palīdzību, kāds konkrēti tam ir pamatojums.

Ja palīdzība dzīvokļa jautājumā Jums atteikta, svarīgi zināt – kāpēc. Tas var būt tāpēc, ka bijušajam ieslodzītajam tomēr ir tiesības uz iepriekšējo dzīvesvietu. Tādas situācijas nereti ir izskatītas tiesā. Ja tiesa atzīst, ka bijušajam ieslodzītajam patiešām nav tiesību uz iepriekšējo dzīvesvietu (tas vien, ka pieraksts anulēts, ne vienmēr nozīmē, ka šādu tiesību vairs nav), tiesa pašvaldībai var likt reģistrēt bijušo ieslodzīto dzīvokļu palīdzības rindā.

Ja nolemjat griezties tiesā, jāzina, ka trūcīgie var tikt atbrīvoti no tiesas izdevumiem. Ja tiesas izdevumu nomaksa nav pa spēkam, vienlaikus ar prasības pieteikuma iesniegšanu jālūdz tiesu atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, sniedzot ziņas par savu mantisko stāvokli un pievienojot arī attiecīgus pierādījumus.