“Esam satriekti par šokējoši bargajiem cietumsodiem, kas pēdējās dienās piespriesti žurnālistiem, pētniekiem un aktīvistiem politiski motivētās lietās Azerbaidžānā. Neviens no viņiem, tāpat kā citi politiskie ieslodzītie šajā valstī, vispār nebūtu bijis jātiesā. Šie ārkārtīgi smagie sodi iezīmē kārtējo represiju palielināšanu pret režīma kritiķiem Azerbaidžānā.
Šī gada 23. jūnijā Bahruzs Samadovs (Bahruz Samadov), Kārļa Universitātes Čehijā pētnieks un miera aktīvists, kas iestājas par miera panākšanu ar Armēniju un tika arestēts 2024. gada augustā, tika notiesāts uz 15 gadiem, balstoties uz nepamatotām apsūdzībām spiegošanā. Dažas dienas pirms sprieduma pasludināšanas viņš bija uzsācis bada streiku, kā arī mēģinājis izdarīt pašnāvību.
2025. gada 20. jūnijā neatkarīgā medija Abzas Media pārstāvji, tostarp tā direktors Ulvi Hasanli (Ulvi Hasanli), galvenā redaktore Sevinža Abbasova Vagifgizi (Sevinj Abbasova Vagifgizi), žurnālisti Hafizs Babali (Hafiz Babali), Nargiza Absalamova (Nargiz Absalamova) un Elnara Gasimova (Elnara Gasimova), kā arī koordinators un aktīvists Mahammads Kekalovs (Mahammad Kekalov) un Radio Free Europe/ Radio Liberty žurnālists Farids Mehralizada (Farid Mehralizada) tika notiesāti ar sodiem no septiņiem ar pusi līdz deviņiem gadiem, balstoties uz safabricētām apsūdzībām par ārvalstu valūtas kontrabandu un naudas atmazgāšanu. Abzas Media komandas aresti 2023. gada novembrī iezīmēja pašreizējā represiju viļņa sākumu, savukārt Farids Mehralizada tika aizturēts 2024. gada maijā.
Atgādinām, ka tikai pirms dažām nedēļām tališu minoritātes vēsturnieks Igbals Abilovs (Igbal Abilov), žurnāla Tališu Nacionālās akadēmijas ziņas galvenais redaktors, tika notiesāts uz 18 gadiem par spiegošanu, bet opozīcijas aktīvists Tofigs Jagublu (Tofig Yagublu) 2025. gada martā fiktīvā tiesas procesā tika notiesāts uz 9 gadiem. Tie ir tikai daži piemēri, kas raksturo politiski ieslodzīto likteņus Azerbaidžānā, kuru skaits ārkārtīgi strauji pēdējo gadu laikā pieaudzis līdz gandrīz 400.
Šajā kontekstā mēs atkārtoti uzsveram Eiropas Parlamenta aicinājumus piemērot sankcijas pret atbildīgajām Azerbaidžānas amatpersonām, izmantojot ES Globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kā arī aicinām Augsto pārstāvi/ Komisijas priekšsēdētājas vietnieku un Eiropas Ārējās darbības dienestu izvairīties no jebkādas rīcības, kas varētu stiprināt režīmu tā pašreizējā virzienā. Mēs atgādinām, ka Parlaments vairākkārt ir uzsvēris – jebkādam nākotnes partnerības līgumam starp ES un Azerbaidžānu ir jābūt atkarīgam no visu politisko ieslodzīto atbrīvošanas un cilvēktiesību situācijas būtiskas uzlabošanas šajā valstī.”
