Darba likuma 134.panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Saskaņā ar Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punktu darba laiku ir jānorāda konkrēti. Rakstveidā vienojoties ar darbinieku, ir atļauta arī darbinieka nodarbināšana virs nolīgtā nepilnā darba laika (DL 134.pants). 

Likuma 40.pants arī prasa darba līgumā norādīt darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās). 

Likuma 53. pants nosaka, ka darbiniekam, kurš nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas gan darbavieta (amats), gan darba samaksa. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Savukārt likuma 76.pants paredz, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, jebkurā gadījumā - izdevumus, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu. 

Darba likumā sastopami trīs jēdzieni, kas saistās ar darbinieku atrašanos citā valstī vai citā vietā tajā pašā valstī, proti, komandējums, darba brauciens un darbinieku nosūtīšana. 

Ministru kabineta noteikumi  2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” nosaka, ka par komandējumu uzskatāms ar komersanta rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, - ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs), lai pildītu darba uzdevumus; papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). 

Savukārt par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Darba braucieniem piemēro speciālās normas, kas noteiktas šajos noteikumos. Komandējumu un darba braucienu izdevumu kompensācijā ir atšķirības. Darba braucienu izdevumu kompensāciju normas ir noteiktas MK noteikumu Nr.969 41.-43.punktā. 

Ar darba tiesiskajām attiecībām saistītos jautājumus konkrētā situācijā varat noskaidrot Valsts darba inspekcijā. Konsultatīvie tālruņi: 67 186 522; 67 186 523.