Aizturētā tiesības noteiktas Kriminālprocesa likumā (63.pants). Tā kā šajā gadījumā personai piemērots apcietinājums, tātad arī ir aizdomās turētā statuss, tad aizdomās turētā tiesības noteiktas likuma 66.pantā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.pantu personu ir tiesības aizturēt uz 48 stundām, pēc tam tiek piemērots kāds no likumā noteiktajiem drošības līdzekļiem – šajā gadījumā apcietinājums, ko piemēro izmeklēšanas tiesnesis.

Nezinot konkrēto gadījumu, ir grūti precīzi atbildēt par nopratināšanu narkotisko vielu reibumā. Taču vadoties no prakses – personu narkotisko vielu reibumā nepratina un, iespējams, šajā situācijā izmantots atskurbšanas laiks līdz 12 stundām, saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.pantu, un tikai tad veikta kriminālprocesuālā aizturēšana un nopratināšana.

Kriminālprocesā noteikts, ka radiniekiem nekavējoties tiek paziņots par nepilngadīgas personas aizturēšanu. Ja tiek aizturēta pilngadīga persona, paziņošana nav obligāta, taču aizturētajai personai ir tiesības lūgt informēt tuvu radinieku. Aizdomās turēto personu, kurai piemērots apcietinājums, pēc iespējas ātrāk nogādā Rīgas Centrālcietumā, taču tas atkarīgs no procesa virzītāja, kuram jāveic nepieciešamās izmeklēšanas darbības. Tikai pēc to veikšanas aizdomās turamo personu nosūta uz Centrālcietumu.

Palīdzību aizdomās turētai personai sniedz advokāts (atkarībā no situācijas – vai nu personai ir savs advokāts, vai arī to nodrošina valsts), savukārt informāciju aizdomās turētā sieva var iegūt pie procesa virzītāja vai advokāta.