Tā kā neesat sniegusi konkrētu ģimenes situācijas aprakstu, proti, nav zināms, vai esat nodarbināta Norvēģijā un vai atgriežoties Latvijā saglabāsiet darba attiecības Norvēģijā (atradīsieties maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājumā), vai bērna tēvs ir nodarbināts Norvēģijā, kur pēc bērna piedzimšanas turpinās dzīvot un strādāt bērna tēvs,  un visa šī informācijas ir būtiska, nosakot tiesības uz ģimenes pabalstiem, tad varam Jums sniegt tikai vispārīgu informāciju par ģimenes pabalstu (bērna kopšanas pabalsta, ģimenes valsts pabalsta un bērna piedzimšanas pabalsta) piešķiršanu personām, kuras ir pārvietojušās ES teritorijā (attiecas arī uz Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, t.sk. Norvēģiju, un Šveici).

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma tiesību normām tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, tai skaitā bērna piedzimšanas pabalstu, ģimenes valsts pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

Savukārt personām, kuras pārvietojas ES/EEZ teritorijā, ģimenes pabalstu izmaksu, izņemot bērna piedzimšanas pabalstu, koordinē Regula Nr.883/2004 un Nr.987/2009. Minētās regulas nosaka ģimenes pabalstu piešķiršanas kārtību gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās dalībvalstīs. Saskaņā ar regulu nosacījumiem persona var būt apdrošināta tikai vienā dalībvalstī un saņemt attiecīgo pakalpojumu tikai no vienas valsts.

Ja nodarbināts ir tikai viens vecāks (par nodarbinātām personām tiek uzskatītas arī personas, kurām ir piešķirts maternitātes atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums, kā arī personas, kuras saņem slimības pabalstu vai bezdarbnieka pabalstu), tad neatkarīgi no otra vecāka un bērna dzīvesvietas atbildīga par ģimenes pabalstu piešķiršanu ir strādājošā vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt, ja nodarbināti ir abi bērna vecāki, tad atbildīga par ģimenes pabalstu piešķiršanu ir tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā dzīvo bērns. Abos iepriekš minētajos gadījumos otrai iesaistītajai dalībvalstij pēc attiecīga pieprasījuma ir jānodrošina ģimenes pabalstu izmaksa starpības apmērā, ja pabalstu apmērs šajā otrajā valstī ir lielāks.

Tā, piemēram, ja mamma kopā ar bērnu dzīvo Latvijā, bet bērna tēvs dzīvo un ir nodarbināts Norvēģijā, tad par ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā būs atbildīga Norvēģija, savukārt Latvija veiks ģimenes pabalstu salīdzināšanu, un,  ja Latvijas ģimenes pabalstu apmērs būs lielāks par Norvēģijas ģimenes pabalstu apmēru, veiks starpības izmaksu bērna mammai.

Savukārt tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu nekoordinē ES regulas. Tiesības uz šo pabalstu tiek noteiktas saskaņā ar iepriekš minētā Valsts sociālo pabalstu likuma tiesību normām. Proti, tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu ir personām, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā un kuru bērni pastāvīgi dzīvo Latvijā, un kuru bērniem ir piešķirts Latvijas personas kods.

Tātad, ja topošā māmiņa pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, Latvijā viņai piedzimst bērns un viņa kopā ar bērnu turpina pastāvīgi dzīvot Latvijā, un bērnam ir piešķirts personas kods, viņai būs tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu.

Ņemot vērā to, ka mums nav informācijas par to, kāda veida pabalsts ir personas norādītais  engangsstønad ved fødsel, proti, vai tas ir  uz personas nodarbinātību balstīts ģimenes pabalsts, maternitātes pabalsts vai bērna piedzimšanas pabalsts, tad atbildēt uz jautājumu par to, uz kādiem pabalstiem varat/nevarat pretendēt Latvijā, šobrīd nav iespējams. Proti, tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu un no bērna viena gada vecuma ģimenes valsts pabalstu būs atkarīgas gan no Jūsu nodarbinātības fakta, gan bērna tēva nodarbinātības valsts.