Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Ģimenes tiesības uz pabalstu, ja vecāki dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās ES/EEZ valstīs un Šveicē:
Personām, kuras pārvietojas ES/EEZ teritorijā, ģimenes pabalstu izmaksu koordinē Regula Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu un Regula Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004.
Minētā Regula Nr.883/2004 (Regula) nosaka ģimenes pabalstu piešķiršanas kārtību gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo un/vai strādā divās vai vairākās ES/EEZ dalībvalstīs. Saskaņā ar Regulu jebkurš cilvēks var būt apdrošināts tikai vienā ES/EEZ dalībvalstī un saņemt attiecīgo pakalpojumu tikai no vienas valsts. Līdz ar to ir svarīgi noteikt, kura valsts ir atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo un/vai ir nodarbināti divās vai vairākās ES dalībvalstīs.
Saskaņā ar Regulu gadījumā, ja nodarbināts ir tikai viens no vecākiem, tad neatkarīgi no otra vecāka un bērna dzīvesvietas, atbildīga par ģimenes pabalstu piešķiršanu ir strādājošā vecāka nodarbinātības valsts. Ja nodarbināti ir abi vecāki un bērns dzīvo kopā ar vienu no vecākiem, tad atbildīga par ģimenes pabalstu piešķiršanu ir tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā dzīvo bērns. Abos iepriekš minētajos gadījumos otrai iesaistītajai dalībvalstij, pēc attiecīga cilvēka pieprasījuma, ir jānodrošina ģimenes pabalstu izmaksa starpības apmērā, ja pabalstu apmērs šajā otrajā valstī ir lielāks. Ja nestrādā neviens no vecākiem, tad pēc attiecīga pieprasījuma tiesības uz pabalstiem tiek noteiktas tajā dalībvalstī, kurā ģimene dzīvo.
Ja Latvijā viens no pabalstiem ir 8 lati un citā ES valstī lielāks
Latvijā normatīvajos aktos definētais "ģimenes valsts pabalsts" ir 8 lati mēnesī par katru bērnu. Tas saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu noteikts Ministru kabineta noteikumos. Caurlūkojot dažādu valstu ģimenes pabalstu sistēmu, redzams, ka ģimenes pabalsti ietver vairākus to veidus.
L.Ramane uzsver, ka Regula Nr.883/2004 koordinē ģimenes pabalstus, kas Latvijā nav tikai ģimenes valsts pabalsts – ģimenes pabalsti Latvijā ir jau minētais ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, vecāku pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un bērna invalīda kopšanas pabalsts.
Uz jautāto, vai Latvijā par "ģimenes valsts pabalstu" nosauktajam (kas mums ir Ls 8) ir analogi pabalsti visās ES/EEZ valstīs, LM speciālisti norāda: ģimenes pabalstu politika ir katras valsts kompetence, līdz ar to katras valsts nacionālie tiesību akti nosaka to, kādā apmērā un pēc kādiem nosacījumiem šīs valsts pabalstus iespējams saņemt.
Latvijā ir viens no zemākajiem (8 lati mēnesī jeb 11,38 eiro) ģimenes valsts pabalstiem ES/EEZ (Igaunijā analogs pabalsts ir vēl mazāks – 9,59 eiro jeb 6,74 lati). Vai tas nozīmē, ka starpību iespējams saņemt no jebkuras citas ES/EEZ valsts (ja tajā attiecīgais pabalsts lielāks), kurā strādā vecāki/kāds no bērna vecākiem?
Speciālisti paskaidro: ja kāda no ES/EEZ dalībvalstīm saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 nosacījumiem atzīstama kā sekundārā valsts, šī valsts sedz starpību starp Latvijas (ja Latvija ir primārā valsts, piemēram, Latvijā dzīvo un strādā māte ar bērnu un tēvs strādā citā ES/EEZ dalībvalstī) un šīs citas ES/EEZ dalībvalsts pabalsta apmēru.
"Darba zemes lielāko pabalstu var prasīt, pat ja tajā strādā neilgu laiku."
LV portāls E-konsultāciju sadaļā jau ir publicējis L.Ramanes skaidrojumu par situāciju, ja bērna tēvs dzīvo un strādā Vācijā, bet māte ir nodarbināta un kopā ar bērnu dzīvo Latvijā. Tādā gadījumā Latvija ģimenes pabalstu jomā būs primārā valsts, t.i., Latvija ģimenes pabalstu piešķir pilnā apmērā. Savukārt Vācija ir sekundārā valsts, kura sedz starpību gadījumā, ja tur ģimenes pabalsts ir lielāks.
Informācijā par Vāciju atrodams, ka šajā valstī bērna pabalsts ir 184 eiro mēnesī (~129 lati). Tātad ģimenei par bērnu papildus pienāktos 121 lats (129 lati Vācijas pabalsts, atņemot 8 latus, ko maksā Latvija) jeb apmēram 173 eiro.
Kā iepriekš skaidrojusi L.Ramane, lai iegūtu šo ģimenes pabalsta starpību no Vācijas, bērna tēvam jāvēršas Vācijas kompetentajā iestādē (informācija par tām atrodama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vietnē). Turpat ir informācija arī par pārējo valstu kompetentajām iestādēm.
Savukārt, ja bērna tēvs kaut kādu apstākļu dēļ šo pabalstu Vācijā nepieprasa un māte ir tas vecāks, kurš rūpējas par bērnu, viņai jāvēršas VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļā, lai šo jautājumu risinātu.
Termiņi – var būt arī tikai mēneši
Bieži vien vai nu tēvs, vai māte nopelnīt ģimenei iztiku dodas uz ārzemēm tikai uz sezonas darbiem – vasaras mēnešiem. Šīm ģimenēm būtu svarīgi zināt, vai arī tad ir spēkā šādi pabalsta (tā starpības) maksāšanas nosacījumi?
LM speciālisti skaidro, ka arī gadījumos, kad viens no bērna vecākiem uz kādu citu ES/EEZ dalībvalsti strādāt ir devies uz neilgu laiku, ir piemērojami Regulas Nr.883/2004 nosacījumi. Piemēram, ja bērna māte nav nodarbināta un kopā ar bērnu dzīvo Latvijā, bet bērna tēvs strādā citā ES dalībvalstī, tad tēvam ir tiesības saņemt ģimenes pabalstus no attiecīgās dalībvalsts pilnā apmērā, savukārt Latvija piemaksās starpību gadījumā, ja Latvijā ģimenes pabalsts būs lielāks.
Kurš un kur pieprasa pabalstu?
Kādas formalitātes un kurā valstī jākārto vecākiem (vienam no vecākiem), ja otrs dodas darbā uz ES/EEZ valsti, bet bērni paliek Latvijā?
Ja viens no bērna vecākiem sāk strādāt citā ES/EEZ dalībvalstī, viņš var pieprasīt ģimenes pabalstus šajā valstī, iesniedzot iesniegumu šīs valsts kompetentajā iestādē. Savukārt vecākam, kurš dzīvo ar bērnu Latvijā un nav nodarbināts, VSAA jāinformē par otra vecāka nodarbinātību un pabalstu pieprasīšanu citā ES/EEZ dalībvalstī. Savukārt, ja vecāks, kurš ar bērnu dzīvo Latvijā, šeit ir arī nodarbināts, kas nozīmē, ka Latvija ir primāri kompetentā ģimenes valsts pabalstu izmaksā, minētā informācija nav jāsniedz.
Pabalsta saņēmējam saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 19.pantu ir pienākums informēt VSAA par visiem apstākļiem, kas var būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai pabalsta apmēra grozīšanai. Gadījumā ja abi vecāki plāno uzsākt darba gaitas citā ES/EEZ dalībvalstī, personām, izbraucot no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi vai darbu citā ES/EEZ dalībvalstī, ir jāatsakās no ģimenes pabalstiem, paziņojot par to savā teritoriālajā VSAA nodaļā (iesnieguma formā, norādot bērnus, par kuriem pabalsti tiek saņemti).
"Ja pabalstu starpība nav pieprasīta, Latvija to izmaksās ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem."
Vienlaikus, lai pieteikšanās uz ģimenes pabalstiem jaunajā dzīvesvietas dalībvalstī noritētu ātrāk, speciālisti iesaka vērsties VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļā, lai iegūtu veidlapas E401, E405 un E411, kurās tiks norādīta visa informācija par cilvēka līdz šim saņemtajiem ģimenes pabalstiem un līdzšinējo nodarbinātību Latvijā.
Pabalstu izmaksa un dokumentu izskatīšana saskaņā ar starptautiskajiem sociālās drošības līgumiem un Eiropas Savienības regulām ir VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļas kompetencē (kontaktinformācija: Citadeles iela 7/69, Rīga, LV-1010, tālr. 67095102, fakss 67027808). Sīkāka informācija atrodama arī VSAA mājaslapā.
Vai Latvijā ES/EEZ valstu pabalsti ir pieprasīti?
Latvijā nav datu par to, cik izplatīta ir pabalstu pieprasīšana par mājās (Latvijā) palikušajiem bērniem, saņēmēju skaitu un summām. Tomēr par ģimenes pabalstu pieprasīšanas tendencēm par Latvijā palikušiem bērniem citās ES dalībvalstīs daļēji ļauj spriest dati par VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļas izdoto izziņu – E formas veidlapu skaitu: 2010.gadā nodaļa izsniedza 2154 E411 veidlapas (šo veidlapu pieprasa gadījumos, kad kāds no ģimenes locekļiem, t.sk. bērns, ir palicis Latvijā). 2011.gadā nodaļa izsniedza 2515 minētās veidlapas. Šogad līdz 30.septembrim, t.i., par trim ceturkšņiem, nodaļa ir izsniegusi 1924 minētās veidlapas.
Speciālisti piebilst, ka šīs veidlapas tiek pieprasītas arī gadījumos, kad cita ES dalībvalsts veic pabalstu izmaksu pilnā apmērā kā primāri kompetentā valsts.
Ja tiesības uz pabalsta starpību ir, atteikumam nevajadzētu būt
Nav iespējams raksturot gadījumus, kad pabalstu (starpību) cita valsts neizmaksā, jo VSAA neapkopo datus par citu valstu lēmumiem attiecībā uz ģimenes pabalstu izmaksu starpību. Turklāt sekundārās kompetences gadījumā otrai iesaistītajai valstij nav pienākums paziņot VSAA savu lēmumu par ģimenes pabalstu piešķiršanu un izmaksu.
Būtībā, ja otras iesaistītās valsts kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka personai ir tiesības saņemt šīs valsts ģimenes pabalstu, nevajadzētu veidoties situācijai, ka pabalstu nemaksā tikai tāpēc, ka tas izmaksājams starpības apmērā. Problēma drīzāk varētu būt saistīta ar to, ka attiecīgās valsts iestāde vai nu nevar noteikt personas tiesības pakalpojumu saņemt (persona neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus u.tml.), vai arī personai nav tiesību pakalpojumu saņemt nacionālajos tiesību aktos ietverto nosacījumu dēļ, norāda speciālisti.
Jebkurā gadījumā katram, kas vēlas saņemt ģimenes pabalstu (neatkarīgi no tā, vai Latvijā vai citā ES/EEZ dalībvalstī), rakstveidā jāiesniedz attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām atbilstošs pieprasījums un to pamatojoši dokumenti. Pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgās valsts iestādei ir jādara tas zināms personai (arī rakstveidā), norādot pamatojumu pieņemtajam lēmumam un minētā lēmuma apstrīdēšanas kārtību. Līdz ar to atteikuma gadījumā personai vajadzētu izmantot arī tiesības šo lēmumu apstrīdēt.
Vai pabalsta starpību var saņemt ar atpakaļejošu datumu?
Ja ģimenes pabalstu starpību persona nav pieprasījusi savlaicīgi, tad VSAA saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem pienākošos pabalstu izmaksās arī par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem 12 mēnešiem, skaitot no pabalstu pieprasīšanas dienas. VSAA izmaksā tikai Latvijas piešķirtos pabalstus.
L.Ramane vērš uzmanību uz to, ka citās dalībvalstīs termiņi var atšķirties – tas ir atkarīgs no katras ES/EEZ dalībvalsts tiesību aktiem, iespējams, ka citās valstīs laika posms, par kuru var prasīt pabalstu par iepriekšējo periodu, ir īsāks vai garāks.
Katras ES/EEZ dalībvalsts kompetentā iestāde izmaksās personai savu daļu pabalsta uz norādīto personas kontu.
Visa informācija par ES/EEZ ir vienuviet, papildu - valstu iestādēs
Par tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, pārvietojoties Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices teritorijā, informāciju var gūt no rokasgrāmatas "Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības" (datēta ar 2011.gada jūliju).
Internetā pieejamais izdevums ir tulkots arī ES oficiālajā – latviešu valodā; tajā izklāstīti sociālās drošības principi, pabalsti un nosacījumi, kompetento iestāžu kontaktinformācija visās 27 ES valstīs, kā arī EEZ valstīs: Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā un Šveicē.
Rokasgrāmatas struktūra par visām valstīm ir vienāda.
Informācija par sociālās apdrošināšanas koordināciju ES atrodama Eiropas Komisijas vietnē; rokasgrāmata "Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības" sadaļā "Jūsu tiesības (pārskats par dažādām valstīm)". Tātad katrs var uzzināt noteikumus tajā valstī, kura interesē.
Piemēram, par ģimenes pabalstiem (IX nodaļa) Vācijā paskaidrots: ja ir ievēroti visi norādītie noteikumi, ikvienai personai, kas dzīvo Vācijā, ir tiesības uz bērna pabalstu (Kindergeld) un vecāku pabalstu (Elterngeld). Bērnu pabalsti tiek maksāti par visiem bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Ilgāk maksā, ja jaunietis vēl nav sasniedzis 25 gadu vecumu un mācās, apgūst profesiju un vairākos citos gadījumos. Vecāku pabalstu izmaksā mātei un/vai tēvam, ja vecāki dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērnu un paši to audzina (pabalsts tiek maksāts, līdz bērns sasniedz 14 mēnešu vecumu.)
"Aktuālā informācija par pabalstu apmēru jāmeklē valstu e-vietnēs un kompetentajās iestādēs."
Bērna pabalsts ir 184 eiro mēnesī par pirmajiem diviem bērniem, 190 eiro - par trešo un 215 eiro mēnesī - par ceturto un katru nākamo bērnu. Vecāku pabalsts ir vismaz 300 eiro, bet ne vairāk kā 1800 eiro mēnesī.
Lielbritānijā ir tiesības saņemt bērna pabalstu, ja apgādībā ir viens vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai līdz 20 gadiem, ja bērns turpina pilna laika mācības. Šā pabalsta saņemšanai nav jāveic sociālās iemaksas, taču parasti jums jāatrodas Apvienotajā Karalistē, jābūt tās pastāvīgajam iedzīvotājam un jums jābūt uzturēšanās tiesībām. Bērna pabalsts (Child Benefit) tiek maksāts divos dažādos apmēros - par vecāko (vai vienīgo) bērnu saņemat vislielāko no tiem: GBP 20,30 (22 eiro) nedēļā par vecāko bērnu, GBP 13,40 (15 eiro) nedēļā par katru nākamo bērnu.
Igaunijā pabalstus aprēķina, izmantojot ģimenes pabalsta likmi (9,59 eiro). Bērniem, kuri uzņemti pamatskolā, vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē, kas darbojas pēc pamatizglītības principiem, pilna laika studentiem ir tiesības uz ģimenes pabalstu līdz 19 gadu vecumam.
Līdzīga satura informācija ietverta par 31 valsti. Taču ne katras valsts rokasgrāmatā ir minētas konkrētas ģimenes/bērna pabalsta summas, turklāt iespējamas arī aktuālas izmaiņas.
Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti informāciju par pabalstu apmēriem iesaka meklēt attiecīgās valsts e-vietnēs vai interesēties tieši attiecīgās ES/EEZ dalībvalsts kompetentajā iestādē, proti, iestādē, kas nodrošina pabalsta izmaksu.
