Par parādu piedziņas jauno kārtību

Ja iepriekš parādu piedziņai ieturējumu ierobežojums bija tikai izpildu lietā minētie procentuālie apmēri, tad ar 2014.gada 1.janvāri Civilprocesa likumā spēkā stājies arī ierobežojums – pienākums pēc ieturējumu (nodokļi un parādsaistības) izdarīšanas saglabāt parādniekam noteiktu naudas līdzekļu apjomu, proti, darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas 320 eiro apmērā, kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta 64,03 eiro apmērā (CPL 594.panta pirmās daļas 2. un 3.punkts).

Vispārēji parādu piedziņai ieturējumi, saglabājot minimālos līdzekļus, ir izdarāmi 30 procentu apmērā (CPL 594.panta pirmās daļas 3.punkts).

Citāda kārtība ir uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā. Šādu parādu piedziņai Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1.punkts noteic konkrētu darba samaksas (un tai pielīdzināto maksājumu) daļu, kas saglabājama parādniekam. Visu pārējo, kas pārsniedz šo minimālo apmēru, atļauts novirzīt uzturlīdzekļu parāda segšanai.

Tātad, ja ieturējumi tiek izdarīti uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīga bērna uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, parādniekam saglabājamais naudas līdzekļu apmērs ir mazāks, proti, 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas, vienlaikus saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Vērtējot konkrēto situāciju, var teikt, ka primāri parādu piedziņa tiek vērsta uzturlīdzekļu piedziņas lietā, parādniekam obligāti saglabājot minimālos naudas līdzekļus 50% apmērā no minimālās algas 160 eiro apmērā un uz katru apgādājamo nepilngadīgo bērnu 64,03 eiro, bet otra parāda piedziņa par automašīnas līzingu, kamēr nav segts uzturlīdzekļu parāds, nav iespējama. Protams, tas nenozīmē, ka šīs parādsaistības tiks dzēstas.