Dzīvokļu īpašnieku kopība mājā, kuru apsaimnieko DzĪKS, ir uzsākusi pati savu rakstveida aptauju saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pantu. Apsaimniekotājs izdara spiedienu, sakot, ka anketas saturs nebija saskaņots ar viņu un ka iedzīvotājiem nav tiesību lemt par šādiem punktiem: pilnvarotās personas (mājas vecākā) pienākumu saskaņot remontdarbu tāmes un parakstīt izpildes aktus; aizliegumu apsaimniekotājam veikt darbus virs 10 000 eiro bez saskaņojuma ar pilnvaroto personu; atlīdzības noteikšanu pilnvarotajai personai no apsaimniekošanas maksas. Vai minētie punkti dzīvokļu īpašnieku lēmumā ir tiesiski saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu? Vai iedzīvotājiem ir pienākums saskaņot aptaujas saturu ar DzĪKS vadību? Kā rīkoties, ja apsaimniekotājs ir ieguvis un atsakās atdot iedzīvotāju parakstītās anketas?
Sākotnēji būtu jāvērtē, kādus lēmumus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi iepriekš un kāds ir pārvaldīšanas līguma saturs. Proti, vai pārvaldīšanas līgums un dzīvokļu īpašnieku kopības iepriekš pieņemtie lēmumi neparedz īpaši noteiktu kārtību attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti dzīvokļu īpašnieku aptaujas anketā.
Dzīvokļa īpašuma likums neparedz dzīvokļu īpašnieka (aptaujas iniciatora) pienākumu aptaujas anketas saturu saskaņot ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku. Tomēr tas būtu vēlams, jo tieši pārvaldniekam būs jāpiemēro dzīvokļu īpašnieku pieņemtais lēmums, ja tas stāsies spēkā.
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.1 panta otrajai daļai dzīvokļu īpašnieki ar kopības lēmumu var iecelt kopības pārstāvi attiecībās ar pārvaldnieku, kā arī noteikt kopības pārstāvja kompetenci.
Turklāt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta otro2 daļu tikai dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ir noteikt uzkrājumu veikšanas un izmantošanas kārtību, kas savukārt nozīmē, ka pārvaldniekam nav tiesību izmantot dzīvojamās mājas uzkrājumus, ja vien attiecīgs pilnvarojums pārvaldniekam izmantot uzkrājumus nav iekļauts iepriekš pieņemtajos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos un pārvaldīšanas līguma noteikumos.
Pārvaldīšanas maksa ir dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktā atlīdzība pārvaldniekam, līdz ar to nebūtu korekti no pārvaldīšanas maksas paredzēt atlīdzību kopības norīkotajai personai attiecībās ar pārvaldnieku. Pārvaldīšanas maksa parasti tiek noteikta, pārvaldniekam un dzīvokļu īpašnieku kopībai savstarpēji vienojoties, kā arī ņemot vērā pārvaldnieka sniegto pakalpojumu klāstu, regularitāti un izmaksu apmēru. Tādējādi atlīdzību kopības pilnvarniekam vajadzētu noteikt kā atsevišķu maksājumu konkrēto uzdevumu izpildei (atsevišķa pozīcija rēķinā “atlīdzība kopības pilnvarniekam”), vai arī tā būtu sedzama no uzkrājumu fonda līdzekļiem. Praksē kopības pilnvarotais pārstāvis parasti rīkojas bez noteiktas atlīdzības, tomēr gadījumā, ja kopības pārstāvim ir liela atbildība attiecībā uz lēmumu pieņemšanu kopības labā, kā arī veicamo uzdevumu apjoms ir ievērojams un regulārs, tad atlīdzības noteikšana, visticamāk, tikai motivēs kopības pilnvaroto personu rīkoties tās labākajās interesēs.
No jautājumā norādītā nav skaidri saprotams, kādā veidā aptaujas anketu oriģināli ir nonākuši pie pārvaldnieka, jo aptaujas uzaicinājumā noteikti bija minēta persona (aptaujas iniciators), kurai aptaujas anketas iesniedzamas. Vienlaikus aptaujas anketas jāpievieno dzīvojamās mājas lietai, ar kuru atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 28. panta trešajai daļai var iepazīties jebkurš dzīvokļa īpašnieks.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
