Labdien! Vēlos noskaidrot mantošanas kārtību situācijā, kur mantojums iepriekš nav ticis noformēts, bet pastāv rokraksta testaments. Ir mirusi persona, kurai nav laulātā, bērnu, vecāku, brāļu vai māsu. No radiniekiem ir māsīca (mirušā mātes līnija), tēva māsīca, māsīcas dēls. Vai māsīcas dēls drīkst pieteikties mantojumam, ja mantojumam piesakās māsīca un tēva māsīca? Vai pareizi saprotu, ka, kamēr dzīvi un piesakās tuvākas pakāpes ceturtās šķiras radinieki, māsīcas dēls nevar mantot? Mirušā tēvs bija miris agrāk un bija atstājis ar roku rakstītu testamentu, kurā norādīja, ka visu savu mantu atstāj dēlam. Tēva mantojums netika noformēts – dēls pie notāra nevērsās, mantojumu nepieņēma, un īpašumi uz viņa vārda netika pārreģistrēti. Pēc tam nomira arī pats dēls. Lūdzu paskaidrot, kā šādā situācijā pareizi piemērot mantošanas kārtību. Vai tēva manta šajā gadījumā uzskatāma par dēla mantojumu vai tomēr par atsevišķu, nenokārtotu tēva mantojumu? Ja mantojumā pēc dēla nāves stājas dēla māsīca un tēva māsīca kā ceturtās šķiras mantinieki un viņas abas manto dēla mantu, vai ar roku rakstītam testamentam, ar kuru tēvs mantu bija novēlējis dēlam, attiecībā uz šo mantu joprojām ir juridisks spēks? Proti, vai šis testaments var būt pamats tam, ka dēla māsīca un tēva māsīca ar vienādām tiesībām manto arī mirušā tēva mantu? Vai arī, ja tēva mantojums nav bijis pieņemts, testaments zaudē nozīmi un pēc likuma kā tuvākajai radiniecei tiesības mantot tēva mantu ir tikai tēva māsīcai?
Mantojuma tiesības ir sarežģītas. Nezinot visus nepieciešamos faktus konkrētajā lietā, tostarp dēla un viņa tēva miršanas datumu, un dokumentus, uz šiem jautājumiem nav iespējams atbildēt.
Jums jāvēršas pie zvērināta notāra, kas, iepazīstoties ar visiem dokumentiem, spēs sniegt precīzas atbildes.
Zvērinātu notāru kontaktinformācija pieejama šeit.
Tālāk norādīta vispārīga informācija.
Saskaņā ar Civillikuma (CL) 695. pantu, ja mantot aicinātais nomirst pirms viņa gribas izteikšanai noliktā termiņa (693. p.), neizteicies par mantojuma pieņemšanu, tad viņa mantiniekiem atvēlēti tie paši termiņi, lai viņi varētu izteikties tiklab par viņa atstāto, kā arī par viņam piekritušo, bet vēl nepieņemto mantojumu.
CL 693. pants paredz: “Ja mantinieki ir uzaicināti, mantot aicinātam un mantiniekam, kurš mantojumu pieņēmis klusējot (691. p.), sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā.
Sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā nepieteiktās mantinieku tiesības dzēš. Minētais neattiecas uz mantiniekiem, kas nezināja vai nevarēja zināt, ka mantojuma atklāšanās ir bijusi izsludināta.”
Proti, dēla mantiniekiem ir tas pats gribas izteikuma termiņš, kāds bija dēlam, pieņemt tēva atstāto mantojumu pēc testamenta.
Ja gribas izteikuma termiņš nav nokavēts, dēla mantinieki var izteikt gribu dēla vietā uz viņam piekritušo mantojumu pēc testamenta.
Visi – gan māsīca, gan tēva māsīca, gan māsīcas dēls – ir ceturtās šķiras mantinieki, tomēr viņiem ir dažādas pakāpes.
Atbilstoši CL 404. panta 4. punktam ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās. Ņemot vērā jautājumā aprakstīto situāciju, jādomā, ka mantot varēs māsīca kā pēc pakāpes tuvākā sāņu radiniece.
Juridiski, ja termiņi nav nokavēti, notāram būs jākārto divas mantojuma lietas (viens mantojums atklājās pēc tēva nāves, tajā mantot aicināts bija dēls pēc testamenta, kurš, mantojumu nepieņēmis, nomira, savukārt otrs mantojums atklājās pēc dēla nāves).
Tomēr vēlreiz uzsveram, ka bez iepazīšanās ar visiem materiāliem par abām mantojuma lietām konkrētu atbildi sniegt nav iespējams.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
