Nepastāv tāds absolūtais aizliegums personām, kurām ir epilepsija, vadīt transportlīdzekli, taču ir noteiktas vairākas prasības, kas jāņem vērā. Sīkāk ar tām var iepazīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 940 “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 940).

Vienlaikus, ja jums šobrīd ir derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība, tad ir izieta arī veselības pārbaude, proti, ir sniegts pozitīvs speciālistu atzinums par dalību ceļu satiksmē.

Grūtāk sniegt atbildi uz šo jautājumu ir tad, ja jums nav derīgas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, tostarp tāpēc, ka no jautājuma īsti nav saprotams, kas domāts ar vārdu “skūteris”.

Saskaņā ar skaidrojošo un sinonīmu vārdnīcu “Tēzaurs” vārds “skūteris” ir sarunvalodas vārds un tam ir divas nozīmes:

• skrejritenis (tādā gadījumā jautājumā, visticamāk, domāts elektroskrejritenis – red. piez.);
• mazlitrāžas motorollers.

Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni ir atļauts personai, kura sasniegusi 14 gadu vecumu, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīmekļvietnē norādīto informāciju pirmreizējās un kārtējās veselības pārbaudes jāveic transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju (izņemot velosipēdistus).

Proti, ja personai nav derīgas jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, ar elektroskrejriteni var pārvietoties tikai tad, ja ir derīga velosipēda vadītāja apliecība. Savukārt, lai iegūtu velosipēda vadītāja apliecību, nav jāveic veselības pārbaude.

Vienlaikus, ja jums ir šaubas par veselības stāvokli, domājot gan par savu, gan citu cilvēku drošību, tomēr ieteicams vērsties patstāvīgi pie sava ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista, ar kuru varētu izrunāt iespējamos riskus.

Motorolleri savukārt ietilpst AM kategorijā. Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt jebkuru mehānisko transportlīdzekļus vai tramvajus, atļauts vadīt arī mopēdus jeb AM kategorijas transportlīdzekļus. Ja personai nav derīgas jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, tiesības kārtot eksāmenu mopēda vadītāja apliecības iegūšanai ir no 14 gadu vecuma.

Arī SIA “Veselības centrs 4” Autovadītāju medicīniskās komisijas vadītāja Anna Kučika skaidro, ka AM kategorija ir mopēda jeb motorollera tiesības, kas sniedz iespēju vadīt divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekli, kura motora darba tilpums nepārsniedz 50 cm3 un maksimālais ātrums nepārsniedz 45 km/h:

“Lai iegūtu mopēda vadītāja apliecību, ir jānokārto CSDD teorijas un vadīšanas eksāmens, kā arī jāiziet medicīniskā komisija. MK noteikumos Nr. 940 ir atrunāts, ka transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz 5 gadus.

Ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, tad viņa drīkst vadīt transportlīdzekli. Protams, medicīniskās pārbaudes laikā tiks pieprasīti pierādījumi tam, ka lēkmes nav bijušas: ārstējošā neirologa slēdziens, pārbaudes rezultāti.”

Papildus norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 940 1. pielikuma otro punktu viena no medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai ir epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas epilepsijas lēkmes laikposmā, kas mazāks par pieciem gadiem) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.

Ministru kabineta noteikumu piezīmēs norādīts:

a) Ceļu satiksmes likuma¹ panta ceturtās daļas 1. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm (neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti):

1) transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus;

2) ja gada laikā personai nav bijušas epilepsijas lēkmes, viņa drīkst vadīt transportlīdzekli;

3) ja personai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli;

4) personai, kurai bijusi pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja sešu mēnešu laikā tai nav bijušas epilepsijas lēkmes un ja ir atbilstošs medicīnisks novērtējums (personai, kurai ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk);

5) personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu (ja tiek konstatētas lēkmes nomodā, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā);

6) personai, kurai ir bijušas epilepsijas lēkmes, kas neietekmē apziņu vai spēju rīkoties un nerada funkcionālus traucējumus, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu (ja tiek konstatētas citu veidu lēkmes, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav atkārtojušās viena gada laikā);

7) ja personai ir bijušas epilepsijas lēkmes, ko izraisa ārsta norīkotas epilepsijas terapijas izmaiņas vai samazināšana (ārsta ieteiktajā periodā pārtrauc lietot vai maina medikamentus), vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekš noteiktās efektīvās ārstēšanas metodes atsākšanas;

8) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli;

b) Ceļu satiksmes likuma¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm (neirologs izvērtē epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti):

1) atsākt vadīt transportlīdzekli atļauts personām, kurām 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un šajā laikposmā netika lietoti pretepilepsijas medikamenti un kurām ir labi prognostiskie indikatori. Šī norma attiecas arī uz personām, kuras vēlas iegūt Ceļu satiksmes likuma 30.¹ panta ceturtās daļas 2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikti traucējumi (piemēram, arteriovenozā malformācija vai intracerebrālā hemorāģija) var palielināt lēkmes draudus, pat ja lēkmes vēl nav bijušas. Šāda situācija ir jāizvērtē. Lai atļautu vadīt transportlīdzekli, lēkmju riskam jābūt ne lielākam kā 2% gadā;

2) persona noteiktajā laikposmā, kad nav epilepsijas lēkmju, nedrīkst lietot pretepilepsijas medikamentus. Veicot plašu neiroloģisko izmeklēšanu, netiek konstatēta attiecīgā cerebrālā patoloģija un elektroencefalogrammā netiek fiksētas epileptiskas formas aktivitātes. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums;

3) personai, kurai ir bijusi provocēta epilepsijas lēkme – epilepsijas lēkmi izraisījis pazīstams faktors, kas, visticamāk, neatkārtosies, vadot transportlīdzekli, – pēc neirologa atzinuma saņemšanas atļauts vadīt transportlīdzekli. Pēc epilepsijas lēkmēm jāveic elektroencefalogramma un neiroloģisks novērtējums. Personai, kurai ir 2. grupas strukturāls intracerebrāls bojājums, kas palielina lēkmju risku, aizliegts vadīt transportlīdzekli, kamēr epilepsijas risks ir samazinājies vismaz līdz 2% gadā;

4) personai, kurai ir bijusi vienīgā vai pirmreizējā neprovocētā epilepsijas lēkme, vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut, ja piecu gadu laikā viņai nav bijušas lēkmes, viņa nav lietojusi pretepilepsijas medikamentus un ja ir atbilstošs neiroloģiskā stāvokļa novērtējums. Tiem vadītājiem, kuriem ir labi prognostiskie indikatori, atsākt vadīt transportlīdzekli drīkst atļaut arī agrāk;

5) ja personai ir bijuši citi bezsamaņas gadījumi, tie ir jāizvērtē, ņemot vērā atkārtošanās iespējamību, vadot transportlīdzekli. Lēkmju atkārtošanās biežumam jābūt ne lielākam kā 2% gadā.