Darba devēja pienākums ir sagatavot darba grafiku, atbilstoši darbiniekam darba līgumā nolīgtajam darba laikam nodrošinot darbinieku ar darbu.  

Darba likuma regulējums (139. un 140. pants) paredz, ka ar maiņu grafiku gan darbiniekus, kas strādā maiņu darbu, gan summētā darba laika darbiniekus iepazīstina laikus. Likums neprecizē, ko nozīmē laikus. Līdz ar to darba devējam atkarībā no nolīgtās darba laika organizācijas ir jāievēro Darba likumā noteiktie termiņi darbinieku iepazīstināšanai ar darba grafiku.  

Kā norādījusi Valsts darba inspekcija, termiņam, kādā darbinieki tiek iepazīstināti ar nākamā mēneša darba grafiku, jābūt saprātīgam, lai darbiniekam nepastāvētu objektīvi šķēršļi izpildīt savu saistību un veikt darba pienākumus darba grafikā noteiktajā darba laikā. Turklāt faktam, ka darbinieks ir iepazīstināts ar darba grafiku, jābūt pierādāmam, piemēram, iepazīstinot darbiniekus ar darba grafiku pret parakstu, izsūtot darbiniekam darba grafiku uz darba e-pastu u. tml. 

Sastādot maiņu grafiku, darba devējam ir jāseko līdzi darbinieka noslodzei (noteiktajam darba stundu skaitam), kā arī jāievēro darbinieka tiesības uz atpūtas laiku.  

Savukārt darbiniekam, iepazīstoties ar maiņu grafiku, ir tiesības izteikties un darīt zināmas savas vajadzības, piemēram, lūgt to mainīt. Darba devējam darbinieka priekšlikumi un iebildumi ir jāizvērtē un jāsniedz atbilde pēc būtības.  

Jānorāda, ka Darba likumā nav tieši noteikts, kā notiek darba grafika grozīšana. Valsts darba inspekcija iepriekš ir paskaidrojusi, ka darba devējam rakstveidā būtu jāsagatavo darba grafika grozījumi tiem darbiniekiem, kuriem nepieciešams veikt darba laika izmaiņas, un ar šiem grozījumiem darbinieki jāiepazīstina. Grozījumus pievieno sākotnējam darba grafikam.  

Papildus vēršama uzmanība uz to, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā Darba likuma 140. panta septītajā daļā strikti noteikts, ka darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.  

Organizējot darbu, darba devējam ir jāievēro obligātajā veselības pārbaudē arodārsta noteiktie darbinieka nodarbinātības ierobežojumi. Proti, darbinieku nevar nodarbināt darbos, kas saskaņā ar arodārsta atzinumu pasliktina viņa veselības stāvokli. 

Jebkuri jautājumi, kas rodas darba tiesisko attiecību laikā, vispirms risināmi sarunu, t. sk. rakstveida, ceļā, pusēm vienojoties. Ja vienošanās nav panākama, tad darbinieks savu aizskarto tiesību aizsardzībai var vērsties ar sūdzību Valsts darba inspekcijā un/vai tiesā.