Tieši par šādu gadījumu Civillikums atbildi nesniedz. Taču likuma 2358.pantā ir teikts: „Ja zaudējumu nodara, izmetot vai izlejot kautko uz ielu vai citu vietu, pa kuru ļaudis staigā vai kur tie mēdz atrasties, vai nepienācīgā kārtā nostiprinātiem priekšmetiem nokrītot no mājas uz ielu u.t.t., tad zaudējuma cietējs var prasīt zaudējumu atlīdzību no 2359.pantā norādītās personas.

2359. Zaudējumu atlīdzība prasāma nevis no ēkas īpašnieka, bet no tā, kas tajā dzīvo vai kā rokās aiz kautkāda iemesla atradusies šī ēka vai tā viņas daļa, no kuras kautkas izliets vai izmests.

2360. Dzīvokļa vai ēkas ieņēmējam ir tiesība atprasīt samaksāto zaudējumu atlīdzību no tā, kas patiesi vainīgs zaudējuma nodarīšanā.”

Tātad Jums būtu tiesības pieprasīt kaimiņam atlīdzināt zaudējumus, kuru radījis viņa īpašumā esošais koks. Taču ir vēl kāds cits apstāklis, kas jāņem vērā – ir nepieciešams konstatēt, vai koks bijis bojāts un nogāzies kaimiņa bezdarbības dēļ (kas jau ir kvalificējama kā prettiesiska rīcība) vai arī bijis labā stāvoklī, bet nav izcietis vētras spēku. Tad kaimiņš nav vainojams, jo iestājusies nepārvarama vara (vētra jeb stihiska nelaime) un no viņa nekāda atlīdzība nav pieprasāma.

Koka „veselību” var noteikt vides speciālists, un acīmredzot pēc palīdzības Jums jāvēršas vietējās pašvaldības attiecīgajā nodaļā. Ja zaudējumi nodarīti kaimiņa vainas dēļ, tad pirmām kārtām Jums jāvienojas par zaudējumu atlīdzināšanu sarunu ceļā. Ja tas nav iespējams, var vērsties ar civilprasību tiesā.