Jūsu minētajā situācijā būtu precizējams, vai dāvinājuma līgums, ar kuru nostiprināta dzīvokļa lietojuma tiesība uz mūžu, satur arī ierobežojumus nekustamo īpašumu atsavināt bez personālservitūta izlietotāja piekrišanas. Ja šāda ierobežojuma nav, tad jūs kā īpašnieks esat tiesīgs atsavināt minēto nekustamo īpašumu. Proti, saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Kā noteikts Civillikuma 1036. pantā, īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību pār lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Līdz ar to  nevar ierobežot īpašnieka tiesības īpašumu pārdot. Taču arī jaunajam īpašuma ieguvējam turpinās būt saistošs nostiprinātais personālservitūts, kas attiecīgi ir vērtējams kā būtisks nekustamā īpašuma apgrūtinājums un iespējams var ietekmēt iespējas īpašumu atsavināt.

Personālservitūta izlietotājam, protams, ir ne tikai tiesības (lietot piešķirto mājokli), bet arī pienākumi. Civillikuma 1227.–1230. pants paredz dzīvokļa tiesības izlietotājam pienākumu nekaitēt mājai, segt izdevumus par mājoklim nepieciešamajiem uzlabojumiem, atdot telpas citiem vienīgi ar īpašnieka piekrišanu u. tml. Ja personālservitūta izlietotājs neievēro tam ar likumu uzliktos pienākumus, tādējādi radot nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, personālservitūta devējam ir tiesības celt pret šo personu prasījumus par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu, kas noteic, ka ikvienam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Taču, ja personālservitūta izlietotājs šo dzīvokli lieto, – viņam rodas saistības par maksājuma veikšanu. Savukārt, ja dzīvoklis netiek lietots, īpašnieks pats atbild par visiem maksājumiem attiecībā uz dzīvokli.