Gan Krievijas, gan Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz 2025. gada 3. jūlijam, ir tiesības iegādāties tikai vienu nekustamo īpašumu dzīvošanai tajā. 

Proti, saistībā ar Krievijas uzsākto pilna mēroga militāro karadarbību Ukrainā Latvijā 2025. gada 3. jūlijā stājās spēkā Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums, ar ko Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī šajās valstīs reģistrētām juridiskajām personām tika aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.  

Ar minēto likumu ir noteikts, ka Latvijā aizliegts iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu, piedalīties nekustamā īpašuma vai tā daļas izsolē, kā arī izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu:  

• Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai;
• Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;
• Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām; 
• juridiskajām personām, kurās 25% no attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) pieder Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;  
• juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25% no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi; 
• juridiskiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.  

Nekāda veida darījumi, kuri noslēgti pēc šī likuma stāšanās spēkā 2025. gada 3. jūlijā un pēc kuriem iepriekšminētās fiziskās vai juridiskās personas iegūst nekustamo īpašumu Latvijā, nav spēkā un nevar tikt nostiprināti zemesgrāmatā (koroborēti).  

Arī darījumiem un mantojuma lietām, kas uzsāktas pirms šī likuma stāšanās spēkā, tika noteikts pārejas periods – trīs mēneši.  

Likumā ir noteikti izņēmumi fiziskajām personām. Proti, iepriekšminētais aizliegums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu iegūst:  

• pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar ko izšķirts strīds par nekustamā īpašuma piederību (nav attiecināms uz tiesas apstiprinātu izlīgumu, ar kuru strīds ir izbeigts);  
• mantošanas ceļā, ja īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei ieskaitot (ja mantinieks ir cits mantot aicinātais un mantojums ir atklājies attiecībā uz nekustamo īpašumu, notārs ieceļ aizgādni, kurš pārdod šo nekustamo īpašumu, un mantot aicinātais kā mantinieks saņem iegūtos naudas līdzekļus); 
• piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas darījuma rezultātā, pievienojot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala domājamo daļu; 
• tāda darījuma rezultātā, kurš veikts, lai izpildītu Latvijas Republikas starptautiskās saistības;  
• kā vienīgo dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, ja personai Latvijā ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.