Diemžēl jautājumā nav minēts, bet ir nozīme tam, uz kāda pamata dzimšanas apliecība tika ierakstīts tēvs, proti, vai bērna piedzimšanas brīdī bērna māte bija laulībā un paternitāte bērnam tika noteikta automātiski pēc paternitātes pieņēmuma (Civillikuma 146. pants) vai arī, nesastāvot laulībā, vecāki iesniedza kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā (Civillikuma 155. pants). Ierakstam bērna dzimšanas apliecībā ir tiesiskas sekas, kas skar aizgādības, mantojuma u. c. tiesības.  

Likumā noteiktajā ierobežotajā termiņā, kas parasti ir divi gadi, paternitāti var apstrīdēt. Tas jādara nekavējoties no brīža, kad tapis zināms, ka bērns ir cēlies no cita vīrieša. 

Civillikuma 149. pants noteic, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt: 

• bērna mātes vīrs un bērna māte divu gadu laikā no dienas, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no vīra;
• bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas;
• vīra vecāki var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu; 
• personai, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, ir tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no bērna piedzimšanas šādos gadījumos: 1) bērna māte ir mirusi dzemdībās;2) bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas. 

Civillikuma 156. paredz, ka paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā. 

Apstrīdēt paternitātes atzīšanu var: 

• persona, kas paternitāti atzinusi, vai bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņi uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti;
• persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā, paternitātes atzīšanu var apstrīdēt divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas;
• bērns pats paternitātes atzīšanu var apstrīdēt pēc pilngadības sasniegšanas divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes atzīšanu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. 

Paternitātes apstrīdēšanas lietās nozīme ir vairākām juridiskām niansēm, tāpēc svarīgi, ka prasības pieteikums ir sagatavots profesionāli. Ja nokavēts termiņš, tad prasības pieteikumu tiesa var nepieņemt. Ieteicams vērsties pie zvērināta advokāta, lai, kopā ar viņu izvērtējot konkrēto situāciju, varētu lemt par tālāk veicamajām darbībām. 

Plašāk par paternitātes noteikšanu un apstrīdēšanu tiesā varat uzzināt LV portāla raidieraksta “Kā likums” epizodē “Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – paternitātes noteikšana un apstrīdēšana tiesā” un raidījuma “Zini savas tiesības” epizodē “Tuvplānā civilprocess – paternitāte, bērna izcelšanās noteikšana vai apstrīdēšana”.