Tuviniece izcieš sodu par noziedzīgu nodarījumu. Tiek apsvērtas iespējas viņas sodāmības dzēšanai vai noņemšanai. Ar ko atšķiras Krimināllikumā minētā sodāmības dzēšana no sodāmības noņemšanas? Kā var notikt katra no šīm procedūrām? Vai par nesodītu atzīstama persona vienlaikus ir arī persona, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība? Kas ir Krimināllikumā minētās attaisnošana, amnestija, apžēlošana, un kā tās var notikt?
Krimināllikuma 63. panta pirmā daļa noteic, ka sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.
Termiņu, kādos personas atzīstamas par nesodītām pēc soda izciešanas, nosaka Krimināllikuma 63. panta trešā daļa.
Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta astoto daļu sodāmību var noņemt apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, proti, saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 45. pantu Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Tas nozīmē, ka Valsts prezidentam ir dota šāda priviliģēta tiesība, taču tas nav pienākums. Savukārt amnestiju dod Saeima. Amnestija ir vienreizējs augstākās valsts varas labas gribas akts, ar īpašu likumu atceļot vai mīkstinot sodu par noteiktu kategoriju noziegumiem vai attiecinot amnestiju uz noteiktām personu grupām, tā ir Saeimas labas gribas izpausme.
Ar brīdi, kad personai ir dzēsta sodāmība vai sodāmība ir noņemta, tā ir atzīstama juridiski par iepriekš nesodītu.
Jēdziens “attaisnošana” krimināltiesībās attiecas uz personām, kuras ar tiesas spriedumu tiek atzītas par nevainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
