Vai darbiniekam, kuram darba devējs vēlas uzteikt darba līgumu, ir pienākums savā darba laikā bez piemaksas apmācīt jauno darbinieku? Vai pašvaldība/valsts iestādes vadība darba līgumā var iekļaut prasības par konkrētajam amatam nepieciešamo augstāko izglītību, lai gan normatīvie akti to neprasa? Vai šo vadības prasību neizpilde var būt par pamatu darba devēja uzteikumam, kaut personas faktiskā iegūtā izglītība atbilst normatīvajos aktos noteiktajai izglītībai?
Valsts darba inspekcija sniedz šādas atbildes uz jūsu jautājumiem:
“Darba likuma 56. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus. Atbilstoši minētajam darba devējs ar rīkojumu var tikai precizēt un konkretizēt tos darbinieka pienākumus, kas paredzēti un noteikti darba līgumā vai amata aprakstā darbinieka saistības (nolīgtā pamatdarba) izpildījumam. Līdz ar to, ja no darbinieka darba līguma noteikumiem vai amata aprakstā ietvertajiem darba pienākumiem izriet, ka darbiniekam ir jāapmāca darbinieki, tad tas ir jādara. Savukārt, ja no darba līguma noteikumiem vai amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem tas neizriet un darbinieks un darba devējs līdztekus nolīgtajam pamatdarbam ir vienojušies par šāda darba veikšanu, tad saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu darbiniekam par papildu darbu ir tiesības saņemt atbilstošu piemaksu. Piemaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā. Vienlaikus jānorāda, ka papildu darbs ir veicams darbiniekam nolīgtā darba laika ietvaros.
Profesiju klasifikatorā minētajām izglītības un kvalifikācijas prasībām ir ieteikuma raksturs, taču jāņem vērā, ka konkrētās nozares normatīvajā regulējumā var būt noteikti saistoši izglītības, kvalifikācijas nosacījumi. Tāpat jāņem vērā, ka minētais izglītības līmenis tiek prasīts, lai varētu nodrošināt veicamā darba kvalitāti, – darba devējam jāizvērtē, vai darbinieks, kas nav ieguvis atbilstošo kvalifikāciju, varēs kvalitatīvi veikt darba pienākumus. Darba devējam pašam jāņem vērā katra uzņēmuma, profesijas un amata specifika, līdz ar to, ja, piemēram, speciālais normatīvais akts nosaka prasību par augstāko izglītību, tad darba devējs var precizēt, konkrēti kāda augstākā izglītība ir vajadzīga (piemēram, otrā cikla augstākā izglītība). Ja darbiniekam nav darba līgumā vai amata aprakstā noteiktā izglītības līmeņa, tad var lemt par darbinieka neatbilstību ieņemamajam amatam, pat uzsakot darba līgumu, ja nav iespējams piedāvāt darbiniekam turpināt darbu citā amatā, kura prasībām atbilst viņa izglītība.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!