Labdien! Vēlos sakārtot savus dzimšanas dokumentus. Esmu dzimusi 1996. gadā, un manā dzimšanas apliecībā tēvs ir ierakstīts uz paternitātes pieņēmuma pamata (mammas tā brīža vīrs), attiecīgi tā ir persona, kuru nekad savā dzīves laikā neesmu pat satikusi, nevis mans bioloģiskais tēvs. Mamma diezgan vēlu oficiāli šķīra laulību tiesas ceļā, kurā abas personas atzina, ka viņiem NAV kopīgu bērnu, bet mana dzimšanas apliecība, arī dati Fizisko personu reģistrā, palika nemainīgi. Man nav informācijas par “juridiskā tēva” dzīvesvietu. 28 gadu laikā neesmu šo personu ne redzējusi, ne dzirdējusi. Vēlos, lai manos dokumentos parādās mans bioloģiskais tēvs, kurš kopā ar mammu mani ir uzaudzinājis, atbalstījis. Vai tad, ja arī šķiršanās dokumentos ir minēts, ka mammai un viņas bijušajam vīram NAV kopīgu bērnu, pievienojot iesniegumu, piemēram no bioloģiskā tēva un apstiprinājumu no manis un manas mammas, var tikt veiktas izmaiņas reģistros? Paldies!
Ja paternitāte ir atzīta uz paternitātes pieņēmuma pamata, tad saskaņā ar Civillikuma 148. pantu paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tikai tiesā.
Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi, taču Civillikumā ir noteikts laika ierobežojums paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai, proti, Civillikuma 149. pants paredz, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt:
Ja likumā noteiktais termiņš ir nokavēts, tad to nav iespējams atjaunot. Vēršoties tiesā, ir jānorāda, kad un kā pieteikuma iesniedzējs uzzināja par paternitāti izslēdzošajiem apstākļiem, jo tiesa jau prasības pieteikuma saņemšanas brīdī var atteikt pieteikuma pieņemšanu, ja tiktu konstatēts, ka ir nokavēts divu gadu termiņš.
Tiesnese Ieva Čudina ir skaidrojusi: “Likumdevējs ir noteicis, ka paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā, kopš kļuvis zināms, ka tam ir pamats. Šo termiņu ir vērtējusi arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai persona izdarītu savu izvēli, vai tā vēlas vai nevēlas apstrīdēt bērna paternitāti. Ja divu gadu laikā persona nav rīkojusies, tiek pieņemts, ka ar šiem apstākļiem persona ir samierinājusies. Tāpat jāņem vērā, ka bērna interesēs ir tiesiska stabilitāte. Nav pieļaujams, ka kāds pastāvīgi varētu atgādināt par iespējamo paternitātes apstrīdēšanu. Jāpiebilst, ka paternitātes atzīšana konkrētai personai uzliek likumā noteiktos pienākumus pret bērnu, tostarp uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, līdz bērns kļūst pilngadīgs un var pats sevi apgādāt. Tā būs arī situācijā, ja persona skaidri zinās, ka tas nav viņa bioloģiskais bērns vai, piemēram, vairs nedzīvos kopā ar bērnu un viņa māti. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad paternitātes ieraksts ir veikts neatbilstoši bioloģiskajai izcelsmei, bērna māte un bērna dzimšanas apliecībā reģistrētais tēvs vairs nedzīvo kopā un māte vēršas tiesā, lai piedzītu uzturlīdzekļus. Tad vīrietis paziņo, ka viņš nav bērna bioloģiskais tēvs, un vēlas paternitātes pieņēmumu apstrīdēt. Taču var gadīties, ka tas vairs nebūs iespējams.”
Plašāk par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu varat uzzināt šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
