Sveicināti! Daudzdzīvokļu mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība, kura dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir ievēlējusi piecus dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarniekus, kas pārstāv kopību esošo remontdarbu saskaņošanā un interešu sarunās ar mājas pārvaldnieku (juridisko personu). Dzīvokļu īpašnieku biedrība (Dzīks jeb Dzīb) līdz šim minētajai kopībai nav nodibināta. Tomēr dzīvokļu īpašnieku aptaujā tika nobalsots par biedrības dibināšanu. Domstarpības un pretrunas sākās brīdī, kad biedrības nodibināšanai tika apspriesti piedāvātie biedrības statūti, kuri nepieciešami biedrības reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā. Daļa dzīvokļu īpašnieku uzskatīja, ka par jaundibināmās biedrības biedriem drīkst būt tikai un vienīgi konkrētā nekustamā īpašuma dzīvokļu īpašnieki, argumentējot to ar biedrības nosaukuma saturu, jo tā esot “dzīvokļu īpašnieku biedrība”. Otra daļa dzīvokļu īpašnieku, izlasot Biedrību un nodibinājumu likumu, uzskata, ka biedrību dibina tās mērķa saturam, tas ir, tajā apvieno personas, kuras vēlas uzlabot, remontēt un pārvaldīt konkrēto nekustamo īpašumu. Šis priekšnosacījums (mērķis) tiktu ierakstīts dibināmās biedrības statūtu projektā, tāpēc nosaukuma saturam nav noraidoša iemesla pret tām personām, kuras vēlas darboties minētā mērķa sasniegšanai un kuras nav zemesgrāmatā ierakstītie dzīvokļu īpašnieki, bet ir viņu bērni, mazbērni, laulātie, māsas, brāļi vai citādi ģimeniski saistītie. Nereti “ģimeniski saistītie” arī faktiski dzīvo dzīvokļu īpašumos, kuri atrodas dibināmās biedrības daudzdzīvokļu mājā, un aktīvi iesaistās namīpašuma atjaunošanas procesos. Tieši “ar dzīvokļa īpašnieku ģimeniski saistītās” personas pašreiz ir vairāki dzīvokļu īpašnieku kopības ievēlētie pilnvarnieki, kuri aktīvi ir darbojušies un turpmāk grib darboties namīpašuma attīstības jautājumos arī pēc biedrības nodibināšanas. Dzīvokļu īpašnieku kopība gribētu pilnvarniekus ievēlēt un redzēt jaundibināmās biedrības valdē. Tomēr, iespējams, var veidoties tiesiskas pretrunas, jo biedrības valdi ievēlē no biedrības biedru vidus, tas ir, biedru sapulcē (Biedrību un nodibinājuma likuma 34. panta 1. daļa (biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce) un 35. panta 2. daļa (biedru sapulces kompetence ir valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai)). Ja jaundibināmās biedrības statūtos ieraksta, ka biedrības biedri ir tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki, tad erudītākie (izglītotākie) un aktīvākie namīpašuma interešu pārstāvji, kuri līdz šim dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulcēs ir piedalījušies un rezultatīvi darbojušies uz dzīvokļa īpašnieka izsniegtās pilnvaras pamata, faktiski tiek izstumti no biedrības biedru vidus un nevar piedalīties biedrības mērķa sasniegšanā.
Pareizam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz iepriekš minēto situāciju nepieciešamas speciālista atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Vai nosaukums “dzīvokļu īpašnieku biedrība” uzliek par pienākumu un rada tiesisku pamatojumu tās dibinātājiem un biedriem šāda nosaukuma biedrībā uzņemt tikai un vienīgi attiecīgā nekustamā īpašuma dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekus? Kāds Latvijas Republikas tiesību akts, pants to nosaka un regulē?
2. Vai dzīvokļu īpašnieku biedrības biedru kopsapulce ir tiesīga dzīvokļu īpašnieku biedrības valdē ievēlēt personas, kuras nav tiešie dzīvokļu īpašnieki, bet faktiski ir biedrības statūtos (mērķī) definētā namīpašuma dzīvokļu īpašumu īrnieki, pilnvarnieki un/vai ģimenes locekļi jeb t. s. “ģimeniski saistītie”?
3. Ja kāds no dzīvokļu īpašnieku biedrības dibinātājiem vai potenciālajiem biedriem ir juridiskā persona (piemēram, SIA), kurai pieder dzīvokļa īpašums nekustamajā īpašumā, kas ir biedrības statūtos (mērķī) definētā namīpašuma dzīvoklis, piedaloties dibinātāju vai biedru kopsapulcē, ir tiesīgs savu pārstāvību pilnvarot ar vienkāršu (notariāli neapliecinātu) pilnvaru, vai juridiskās personas pārstāvībai (pilnvarniekam) ir nepieciešama Uzņēmumu reģistrā ierakstīta/reģistrēta prokūra?
4. Vai dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulci var tiesiski uzskatīt par “citu pārvaldes institūciju”, par kuru minēts Biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta 2. daļā (biedru sapulces kompetence ir valdes un revīzijas institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja statūtos šādas tiesības nav piešķirtas citai pārvaldes institūcijai)?
Atbildot uz aprakstā iekļautajiem jautājumiem, jānorāda, ka dzīvokļu īpašnieku biedrības nosaukums var radīt maldīgu priekšstatu, ka šādas biedrības biedri var būt tikai attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Likums atļauj jebkurai personai, kurai ir noteikta tiesiska interese vai cita motivācija iesaistīties mājas pārvaldīšanā (tai skaitā dzīvokļu īpašniekiem, viņu laulātajiem vai radiniekiem, dzīvojamo telpu īrniekiem utt.), iestāties attiecīgajā biedrībā. Vienlaikus likums neaizliedz biedrības statūtos iekļaut īpašus nosacījumus, ka par biedrības biedriem drīkst būt tikai konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Līdzīgi ir ar biedrības valdi, proti, biedrības kopsapulcē to var ievēlēt no biedru vidus, kā arī izvēlēties valdes locekļus, kas nav ne biedrības biedri, ne dzīvokļu īpašnieki. Taču ar biedrības statūtiem valdes locekļu kandidātu loku var sašaurināt.
Biedrības biedru, kas ir juridiskā persona biedrībā, var pārstāvēt tās amatpersonas, kuras darbojas uz likuma, statūtu vai nolikuma pamata. Konkrēto juridisko personu var pārstāvēt arī citi tās pārstāvji uz pilnvaras pamata. Juridiskās personas izdotajai pilnvarai nav nepieciešams obligāts notariāls apliecinājums.
Kas attiecas uz jūsu minēto biedrības “citu pārvaldes institūciju”, tad Biedrību un nodibinājumu likuma 48. pants ļauj papildus likumā noteiktajai biedrības pārvaldes institūcijai ar statūtiem noteikt un biedrības pārvaldīšanai izveidot arī citas pārvaldes institūcijas. Jāuzsver, ka dzīvokļu īpašnieku kopību nevar uzskatīt par citu biedrības pārvaldes institūciju. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pilnīgi patstāvīgs tiesību subjekts, kas sevī ietver visus dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus. Dzīvokļu īpašnieku kopība ar saviem lēmumiem var uzdot biedrībai veikt noteiktas darbības, tomēr nevar tiešā veidā ietekmēt biedrības pārvaldi, jo tā nav atzīstama par biedrības institūciju.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
