E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 34475
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana aptaujas veidā

J
jautā:
10. novembrī, 2024
Jevgēnijs

Mūsu privatizētajā daudzdzīvokļu mājā pārvaldnieks izsludināja aptauju mājas pārstāvja ievēlēšanai no 5. līdz 20. novembrim. Aptaujas paziņojums un anketa tika nosūtīts tikai e-pastā. Šodien ir 10. novembris, bet priekštelpās vai citās redzamās vietās sludinājumu nav, anketas nav nodrošinātas, vairāki dzīvokļu īpašnieki par aptauju nezina. Anketu vākšanu paredzēts veikt ar e-parakstu vai iemetot anketas pastkastītē, kurai var piekļūt tikai viens no kandidātiem un viņa sieva. Ne visi iedzīvotāji izmanto e-pastu, vēl retāk ir printeris, tikai nedaudziem ir e-paraksts. Vai aptaujas organizētājam (šajā gadījumā pārvaldniekam) visiem dzīvokļu īpašniekiem būtu jānodrošina rakstveida (tas ir, drukātas uz papīra) paziņojumu un anketas veidlapas? Vai ir noteikumi par objektīvu balsu skaitīšanu? No kura brīža aptauja tiek uzskatīta par sāktu no paziņojumā norādītā datuma vai no brīža, kad dzīvokļu īpašnieki faktiski ir saņēmuši paziņojumu un anketas? Aptaujas anketā paredzētas ļoti plašas organizatoriskās, tehniskās un finansiālās pilnvaras ievēlētajam mājas pārstāvim, kas gandrīz pilnībā izslēdz dzīvokļu īpašnieku turpmāku līdzdalību mājas pārvaldīšanā. Vai ir noteikumi vai ierobežojumi mājas pārstāvja pilnvarām? 

A
atbild:
21. novembrī, 2024
Pauls Vasks
jurists

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas, spēkā stāšanās kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Likums paredz trīs veidus, kā dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt tās kompetencē esošus jautājumus: dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā; citādi savstarpēji vienojoties (skat. likuma 18. pantu). 

No sniegtā apraksta izriet, ka konkrētajā gadījumā dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu nolemts organizēt aptaujas veidā. Šāda lēmumu pieņemšanas kārtība, attīstoties tehnoloģijām, ir kļuvusi populāra. Turklāt tā ir arī salīdzinoši vienkārša un lēta, jo nav nepieciešams, piemēram, meklēt speciālas telpas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces organizēšanai. 

Atbildot uz jūsu jautājumiem, jāpaskaidro, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20.3 panta pirmo daļu aptaujas organizatoram ir pienākums katram dzīvokļa īpašniekam informāciju par aptaujas organizēšanu, kā arī citu informāciju saistībā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu nosūtīt uz dzīvokļa īpašnieka elektronisko pastu vai oficiālo elektronisko adresi, ja dzīvokļa īpašnieks tādu ir izveidojis. Ja aptaujas organizators nevar iegūt dzīvokļa īpašnieka elektroniskā pasta adresi un dzīvokļa īpašnieks nav aktivizējis oficiālās elektroniskās adreses kontu, iepriekš minēto informāciju var nosūtīt uz dzīvokļa īpašnieka korespondences adresi, bet, ja arī tā nav zināma, informāciju nosūta uz dzīvokļa īpašuma adresi. Tātad likumā nav noteikts obligāts pienākums nodrošināt visu dzīvokļu īpašnieku aptaujas dokumentāciju drukātā veidā, tā var pastāvēt arī tikai elektroniskā formātā. 

Par aptaujas ilgumu likuma 20. panta otrā daļa noteic, ka tās termiņš ir robežās no 14 līdz 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Tātad termiņš sākas ar brīdi, kad lēmums ir nosūtīts dzīvokļa īpašniekam.  

Kontrole pār balsošanas rezultātiem regulēta jau minētajā likuma 20. pantā. Proti, tas paredz, ka par balsošanas rezultātiem aptaujas organizators sagatavo un paraksta balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, dzīvokļa īpašniekam ir uzrādāms pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultāts. Jānorāda, ka aptaujas organizatoram ir pienākums 14 dienu laikā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ievietot balsošanas protokolu un informāciju par katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu. 

Mājas pārstāvja pilnvaru plašumu nosaka dzīvokļu īpašnieki ar savu balsojumu. Tiesa, pilnvaru apjoms, ko var uzticēt kopības pilnvarotajam pārstāvim, ir ierobežots ar likumu. Ar lēmumiem, kurus ir tiesīga izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, jūs varat iepazīties Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrajā daļā. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 259 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas