Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 4. punktu atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis ir dzīvokļa īpašnieka atsevišķā īpašuma elementi. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašuma daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neaizskartu citu cilvēku drošību un veselību un apkārtējās vides kvalitāti. 

Civillikuma 1084. pants noteic: katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem, – šī prasība būtu attiecināma arī uz dzīvokļa īpašuma īpašnieku. 

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantam un Civillikuma 1779. pantam katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko tas nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. 

Attiecīgi – pirmkārt, izdegušā dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas tiek nodarīti kaimiņiem un dzīvojamajai ēkai (kā kopīpašumam). 

Otrkārt, saskaņā ar Civillikuma 865. un 866. pantu logu ielikšana būtu atzīstama par nepieciešamajiem izdevumiem. Līdz ar to pārējie ēkas iedzīvotāji varētu ielikt logus un pēc tam pieprasīt, lai izmaksas sedz izdegušā dzīvokļa īpašnieks. 

Ja dzīvokļa īpašniekam nebūtu līdzekļu, ko atvēlēt izmaksu segšanai, tad tie būtu piedzenami, piedziņu vēršot uz izdegušo dzīvokļa īpašumu.