No uzdotā jautājuma noprotamas divas strīdus situācijas. Pirmā – biedrība (apsaimniekotājs) vēlas izbeigt konkrētās ēkas apsaimniekošanas darbības, otrā – esošais apsaimniekotājs atsakās uzrādīt īpašniekiem ar mājas apsaimniekošanu saistīto dokumentāciju. 

Attiecīgajā gadījumā apsaimniekošanas darbības izbeidzamas atbilstoši noslēgtā apsaimniekošanas līguma nosacījumiem. Pieņemams, ka biedrībai ēkas apsaimniekošana tika uzticēta uz kāda īpašnieku kopsapulces lēmuma un vēlāk noslēgta līguma pamata. Attiecīgi būtu jāvērtē šī līguma nosacījumi par tā izbeigšanas kārtību. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nav minēti gadījumi, kādos apsaimniekotājs (pārvaldnieks) ir tiesīgs lauzt noslēgtu apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) līgumu. Tomēr minētā likuma 17.(2) panta otrās daļas 7. punktā noteikts, ka pakalpojumu līgumu grozīšanas un izbeigšanas kārtība ir obligāta pakalpojumu līgumu sastāvdaļa.  

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 28. panta trešajā daļā paredzēts, ka dzīvojamās mājas īpašniekam ir tiesības iepazīties ar mājas lietu bez ierobežojumiem un izgatavot dokumentu atvasinājumus, ievērojot personu datu aizsardzības prasības.  

Ja konkrētajā situācijā īpašniekiem ir pamatotas šaubas par to, ka līdzšinējais mājas apsaimniekotājs neveic vai nekvalitatīvi veic sev uzdotos mājas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pienākumus, tad īpašnieki apsaimniekotājam uz to var norādīt, pieprasot pakalpojumus veikt kvalitatīvi, vai arī vērsties attiecīgajā pašvaldībā ar pieprasījumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu pret apsaimniekotāju par likumā noteiktās obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības neveikšanu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. un 30. pantā noteiktajā kārtībā. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem ir prasījuma tiesības pret apsaimniekotāju par noslēgtā līguma izpildi, proti, var celt prasību tiesā par pienākuma uzlikšanu apsaimniekotājam veikt noteiktas darbības (izpildīt noslēgto līgumu).