Labdien! Kā fiziskā persona nebiju nokārtojusi saistības ar komunālo pakalpojumu sniedzēju. Tika ierosināta tiesvedība. Līdz tiesas sēdei nomaksāju pilnīgi visu parādu, kārtējā mēneša komunālo pakalpojumu rēķinu un ar tiesvedību saistītās valsts nodevas. Lietas ierosinātājs nesazinājās ar tiesu un tiesas sēdi pārcēla, jo viņam nebija informācijas, ka esmu nokārtojusi parādsaistības. Uz jautājumu, kāpēc viņi neziņo tiesai par norēķinu, atbild, ka tā nedabūšot valsts nodevas atmaksu. Bet es taču samaksāju viņiem arī valsts nodevas! Tagad viņi piedāvā izlīgumu, tikai tad to sūtīšot tiesai. Kas man jāņem vērā izlīguma saturā? Un vai šāda prakse ir pieņemama?
Viens no civilprocesa principiem, kas jāņem vērā tiesvedībā, ir “sacīkstes princips”. Tas nozīmē, ka katra puse (gan prasītājs, gan atbildētājs) tiesā aizstāv savu pozīciju, pati pierāda savas prasības vai iebildumu pamatotību, iesniedz atbilstošus pierādījumus u. tml. Ievērojot šo principu, ja esat pilnā apmērā prasītājam samaksājusi visu parādu un atlīdzinājusi tiesāšanās izdevumus, tad jums nav pasīvi jāgaida, kad prasītājs par to informēs tiesu. Jūsu interesēs būtu pašai iesniegt tiesā pierādījumus, piemēram, maksājuma kvītis, kas apliecina jūsu apgalvojuma patiesumu.
Ja esat pilnībā norēķinājusies ar prasītāju, tad prasītājs būtu mudināms tiesā atsaukt savu prasību, jo ir zudis pamats, kādēļ šī prasība tika celta. Izlīguma slēgšanai apstākļos, kad visas saistības ir izpildītas, nav saskatāms racionāls pamatojums. Prasītāja arguments par samaksāto nodevu atgūšanu izlīguma slēgšanas gadījumā ir absurds, ja esat to jau prasītājam pilnā apmērā atlīdzinājusi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!