Parādu piedziņu joprojām var vērst uz naudas līdzekļiem arī kredītiestādēs. Kontu apķīlāšanu regulē Civilprocesa likuma 599.¹ panta nosacījumi.

1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa 594. pantā, mainot ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

Gadījumā, ja bankas kontā tagad tiek saglabāta mazāka summa, nekā paredz jaunā kārtība, tiesu izpildītājs pēc parādnieka lūguma dod kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem darba samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā tie parādniekam izmaksājami pēc ieturējumu veikšanas atbilstoši Civilprocesa likuma 594. pantā noteiktajam.

To nosaka Civilprocesa 594. panta septītā daļa: “Ja vienas izpildu lietas ietvaros piedziņa vienlaikus tiek vērsta gan uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, gan uz noguldījumiem kredītiestādē, tiesu izpildītājs pēc parādnieka lūguma dod kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, kurā parādnieks saņem darba samaksu vai tai pielīdzinātos maksājumus, naudas līdzekļus tādā apmērā, kādā tie parādniekam izmaksājami pēc ieturējumu veikšanas atbilstoši šajā pantā noteiktajam.”

Tātad, lai novērstu situāciju, ka kredītiestāde veic papildu ieturējumus, parādniekam ir jāvēršas ar iesniegumu pie zvērināta tiesu izpildītāja, kura lietvedībā atrodas konkrētā izpildu lieta. Iesniegumam jāpievieno tā konta pārskats, kurā tiek saņemta darba alga, no kuras izdarīti ieturējumi, un darba samaksas aprēķins (algas lapiņa).