No jautājuma noprotams, ka jūsu bērna vārds ir iekļauts paplašinātajā vārdadienu sarakstā, nevis latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.  

Lēmumu par personvārda iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā pieņem Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija. Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties Valsts valodas centrā ar rakstveida lūgumu konkrētu personvārdu ietvert oficiālajā sarakstā. Iesniegumā minams arī pamatojums, kādēļ personvārds būtu iekļaujams. Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības, lai izvērtētu saņemtos personu iesniegumus un saskaņā ar noteiktiem kritērijiem apstiprinātu jaunus personvārdus iekļaušanai kalendārvārdu sarakstā. 

Kritēriji, pēc kuriem pēdējos 10 gadus vadījusies Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, ir šādi: 

• vārda cilme – kalendārvārdu izvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem (piemēram, Daivis, Ritums, Audra, Ģedimins), latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem (piemēram, Ferdinands, Gerhards, Gothards), kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem (piemēram, Dominika, Džemma, Odeta); 

• vārda nozīme (ja to iespējams noteikt) – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis); 

• vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums; šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem; 

• vārda lietojuma stabilitāte – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis; 

• vārda tradicionalitāte – par to liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā; 

• atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā; 

• tikai papildkritērijs ir attiecīgā vārda nesēju skaits (pēc Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtajiem datiem) – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 20, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu. 

Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem attiecīgajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem (piemēram, Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika/Anželika), ja sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate/Katrīna un Angelika, tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.