Labdien! Mūsu ģimene no pašvaldības nopirka zemes īpašumu, uz kura atrodas arī dzīvojamā māja un palīgceltne. Ar laiku tika pārdota tikai 1/3 daļa zemes, kas sadalījuma plānā atzīmēts ar burtu “A”, un mūsu ģimenei palika 2/3 daļas zemes, uz kuras ir nopirktā dzīvojamā māja un palīgceltne, kas sadalījuma plānā atzīmēts ar burtu “B”, ar ko atbilstoši izveidojās kopīpašums. Minētais zemes īpašuma sadalījums reģistrēts zemesgrāmatā. Pēc līguma koplietošanas kārtības pa mūsu 2/3 daļām zemes malu tika izveidots koplietošanas iebraucamais ceļš, kas savieno ielu ar zemesgabalu “A”, kas sadalījuma plānā atzīmēts ar burtu “C”, bet nav reģistrēts zemesgrāmatā. Zemesgabala “A” daļas īpašniece uz savas zemes 1/3 daļas atbilstoši pašvaldības būvvaldes noteikumiem uzcēla sev dzīvojamo māju, kas tika reģistrēta zemesgrāmatā ar kadastra numuru. Atbilstoši zemes īpašuma daļām tika maksāti zemes nodokļi. Laika gaitā tika pieņemts likums par nodokli ēkām un palīgceltnēm. Pagājušajā gadā mūsu ģimene uz savas zemes daļas palīgceltnes vietā uzcēla jaunu garāžu, pabeidza savas dzīvojamās mājas rekonstrukciju, un tas viss tika nodots ekspluatācijā. No jauna reģistrēt ar kadastra numuru zemesgrāmatā dzīvojamo māju un garāžu neatļāva, jo nedrīkstot atdalīt ēkas no zemes. Atbilstoši ekspluatācijā nodotajām ēkām palielinājās nodoklis. Zemesgabala “A” daļas īpašniece nomira, to pārņēma četri mantinieki. Šajā brīdī atklājās un radās domstarpības par nodokļu maksājumiem.
Lūdzu, paskaidrojiet:
Atdalīties atsevišķos zemesgabalos neļauj, jo trūkst nepieciešamā zonējuma apbūves platības pašvaldības zemes plānojumā. Kā risināt šo situāciju?
No uzdotā jautājuma nav skaidrs, vai ēkas un zeme ir reģistrētas kā viens īpašums un vai visi objekti ir reģistrēti zemesgrāmatā. Jānorāda, ka atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” ar nodokli apliek nodokļa objektus – zemi un ēkas. Saskaņā ar minētā likuma 2. panta ceturto daļu nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).
Līdz ar to, aprēķinot nodokli, netiek ņemta vērā kopīpašnieku noteiktā lietošanas kārtība, bet gan tikai domājamo daļu sadalījums no visiem objektiem, kas ir reģistrēti attiecīgā īpašuma sastāvā.
Gadījumā, ja kāda būve nav reģistrēta neviena īpašuma sastāvā, saskaņā ar Civillikuma 968. pantu tā uzskatāma par zemes daļu.
Ja uz zemesgabala tiek uzbūvēta jauna ēka, tā kļūst par kopīpašumā ietilpstošu nekustamā īpašuma objektu (bet uz to var attiekties noslēgtais lietošanas kārtības līgums, proti, ka tā ir atsevišķā lietošanā).
Attiecīgi, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem un ņemot vērā iepriekš minēto:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
