Saskaņā ar Civillikuma 181. panta trešo daļu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība).

Tātad likums noteic, ka bērnam ir tiesības uz saskarsmi ar vecvecākiem, ja tas atbilst bērna interesēm. Jāņem vērā, ka tās ir bērna tiesības, nevis pienākums. Ja pats bērns atsakās no saskarsmes, viņu nedrīkst piespiest to darīt.

Ja bērna māte liedz vecmāmiņai tikties ar mazbērnu, komunicēt ar viņu, vecmāmiņa ir tiesīga vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu. To nosaka Civillikuma 182. panta pirmā daļa, proti, strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Tāpat vecmāmiņa var vērsties bāriņtiesā ar iesniegumu, aprakstot situāciju un lūdzot bāriņtiesu uzaicināt bērna māti uz pārrunām un paskaidrojuma sniegšanu. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 16. panta 4. punktu bāriņtiesai ir šādas tiesības: uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību.

Pārrunas bāriņtiesā var palīdzēt bērna mātei izprast vecvecāku nozīmi bērna dzīvē, un, iespējams, ar to visas domstarpības šajā jautājumā tiks atrisinātas.