No 2014. gada 1. janvāra vispārējais pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu, līdz 2025. gada 1. janvārī un arī turpmāk tas būs 65 gadi. 

Šogad vispārējais pensijas vecums ir 64 gadi un deviņi mēneši. 

Vienlaikus no 2014. gada pakāpeniski paaugstinās ātrākas pensionēšanās vecums. 

Likumā “Par valsts pensijām” tiesības doties pensijā pirms noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas ir paredzētas vairākos gadījumos. 

Bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus ātrāk var pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai: 

• ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus; 
• ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis bērnu, kurš vismaz astoņus gadus atzīts par bērnu ar invaliditāti.

2024. gadā vēl notiek pensijas vecuma paaugstināšana. Ja ir tiesības pensionēties piecus gadus ātrāk, tad šogad pensiju var pieprasīt no 59 gadu un deviņu mēnešu vecuma. 

Konkrētās tiesības piecu un vairāk bērnu vecākiem un vecākiem, kuri aprūpējuši bērnu ar invaliditāti, likumā paliks arī turpmāk. Tādējādi no 2025. gada, kad vispārējais pensijas vecums būs 65 gadi, tiesības uz pensiju piecus gadus ātrāk būs, sasniedzot 60 gadu vecumu. Tā būs arī turpmākajos gados. 

Savukārt jūsu minētajā LM informācijā ir paskaidrots, kā norma attiecināma konkrēti uz šo gadu. Proti, 2024. gadā tiesības pieprasīt pensiju ir 59 gadu un deviņu mēnešu vecumā, tas ir, piecus gadus ātrāk nekā vispārējais pensijas vecums. Jābūt izpildītam nosacījumam, ka apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi. 

Vienlaikus šogad ir spēkā arī likuma pārejas perioda norma: sievietei, kura aprūpējusi līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu ar invaliditāti un kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ātrākas pensionēšanās vecums pakāpeniski paaugstinās no 59,5 līdz 65 gadu vecumam. 

Arī pārejas periodā noteiktais ātrākas pensionēšanās vecums ir pakāpeniski palielinājies, un līdz šī gada 30. jūnijam sievietēm bija tiesības pieprasīt vecuma pensiju, kad sasniegts 64 gadu un sešu mēnešu vecums; no 1. jūlija līdz gada beigām – 64 gadu un deviņu mēnešu vecums (ja  apdrošināšanas stāžs ir vismaz 20 gadu). 

Pakāpeniskā pāreja līdz likumā noteiktajam vecumam (65 gadi) šogad beidzas. 

Sieviete, kas dzimusi 1965. gada janvārī, nevar pieprasīt vecuma pensiju atbilstoši minētajai normai, jo no šā gada 1. jūlija saskaņā ar pārejas periodā noteikto ātrākas pensijas vecums šogad ir 64 gadi un deviņi mēneši. 

Taču bērna ar invaliditāti vecāki (tēvs, māte, aizbildnis) var pensionēties ātrāk, kā paredz likums (ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, piecus gadus ātrāk vecuma pensiju var pieprasīt, ja ne mazāk kā astoņus gadus aprūpēts bērns, kurš vismaz astoņus gadus atzīts par bērnu ar invaliditāti). 

Tātad sieviete, kura dzimusi 1965. gada janvārī, var pieprasīt vecuma pensiju šī gada oktobrī, kad būs sasniegts 59 gadu un deviņu mēnešu vecums, – saskaņā ar likuma nosacījumu, proti, ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi. 

Individuālā situācijā par tiesībām uz pensiju jākonsultējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.