Atbilstoši Notariāta likuma 301. pantam,  ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, tad personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma atstājēja kreditori un legatāri var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 293. panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698. pants). 

Civillikuma 697. pantā paredzēts: ja mantojuma atstājēja kreditori vai legatāri prasa, lai mantot aicinātais izteic savu gribu par mantojuma pieņemšanu, tad viņam tā jāizteic notāra noliktajā uzaicinājuma termiņā; ja līdz šā termiņa notecējumam viņš mantojumu neatraida, tad atzīstams, ka viņš to pieņēmis. 

Kreditoram, uzsākot mantojuma lietu, var rasties izmaksas par šādām pozīcijām: 

• izziņa no Dzimtsarakstu nodaļas par miršanas;
• izziņa no mantojuma reģistra par mantojuma lietas uzsākšanu;
• izziņa no Latvijas Nacionālā arhīva, ja mantojums atklājies līdz 1992. gada 31. augustam;
• izziņa no rajona (pilsētas) tiesas, ja mantojums atklājies līdz 2012. gada 31. decembrim;
• zvērināta notāra amata atlīdzība par mantošanas iesnieguma par mantinieku uzaicināšanu sagatavošana un iesniedzēja paraksta īstuma apliecināšana;
• ieskatīšanās Nederīgo dokumentu reģistrā;
• ieskatīšanās Iedzīvotāju reģistrā (1 persona);
• maksa par mantojuma atklāšanās izsludināšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
• faktiskie (pasta) izdevumi par zvērināta notāra rakstiska uzaicinājuma nosūtīšanu mantiniekiem, ja iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu ir norādīti mantinieki;
• notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu;
• PVN;
• valsts nodeva par notariālo darbību izpildi. 

Izdevumi, protams, ir atkarīgi no lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet jebkurā gadījumā saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu un praksi kreditoram ir pienākums atlīdzināt izdevumus saistībā ar mantojuma lietas ierosināšanu. 

Normatīvie akti neparedz kreditora tiesības pieprasīt mantiniekiem atlīdzināt viņam radušos izdevumus. 

Kreditora tiesības ierosināt mantojuma lietu ir viņa tiesības, kuru īstenošanā ir jārēķinās ar noteiktiem izdevumiem. Vienlaikus kreditoram ir tiesības aizsargāt savas intereses tiesā civilprocesuālā kārtībā, ja viņš spēj pierādīt, ka mantinieka rīcība ir radījusi viņam zaudējumus. 

Tāpat, ja zemes lietotājs nepilda savas saistības, tad zemes īpašnieks var vērsties ar prasību tiesā, prasot arī atbildību par papildu izmaksām. 

Prasījumi par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgst triju gadu laikā. 

Lai izlemtu, kā jūsu situācijā būtu vispareizāk rīkoties, iesakām vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.