Valsts ieņēmumu dienests LV portālu informēja, ka vispirms jums būtu jāvēršas ar prasījumu pie SIA, kura nepamatoti iekasējusi PVN. 

Iedzīvotājs ar sūdzību par komersanta sniegto pakalpojumu var vērsties arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, zvanot uz konsultāciju tālruni 65452554. 

Par jūsu izklāstīto situāciju LV portāls vērsās arī prokuratūrā, uzdodot šādus jautājumus: “Vai šis ir gadījums, kad persona var vērsties prokuratūrā? Kāda būtu pareizākā rīcība, piemēram, sākumā vērsties Valsts policijā, bet, ja nesagaida vēlamo rezultātu, pēc tam vērsties prokuratūrā? Vai šis tomēr vispār varētu būt civilprocesā (ja pret SIA) vai administratīvajā procesā skatāms jautājums, ņemot vērā, ka arī VID atzinis, ka SIA pievienotās vērtības nodokli piemērojusi nepamatoti?” 

Prokuratūrā LV portālam norādīja, ka, nezinot konkrētākus aprakstītās situācijas apstākļus un lietas būtību, nav iespējams sniegt precīzu atbildi.  

Strīdi personu starpā sākotnēji būtu risināmi savstarpēju pārrunu ceļā. Ja tas neizdodas, tad būtu jālemj jautājums par vēršanos kompetentā iestādē. Tās noteikšanā var palīdzēt kaitējumu nodarījušās personas nodoma identificēšana. Ja nodomam personas ieskatā ir noziedzīgs raksturs, tad jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs; ja strīda pamatā ir atšķirīga likuma normu iztulkošana, tad tam, iespējams, ir civiltiesisks raksturs un strīda atrisināšanai nepieciešams vērsties tiesā. Jebkurā gadījumā ieteicams konsultēties ar juristu. Ja iesniegums nebūs piekritīgs tai vai citai iestādei, tas tiks pārsūtīts pēc piekritības vai izskaidrots, kurā iestādē vērsties. 

Normatīvajos aktos katrai valsts institūcijai ir noteikta sava kompetence, un, saņemot ziņas par iespējamu likuma pārkāpumu vai tiesību aizskārumu, saņēmēja institūcija pati vērtē, vai šī jautājuma risināšana ir piekritīga tai vai citai institūcijai.  

Tas izriet gan no attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem, gan no Iesnieguma likuma 4. panta, kurā teikts, ka jebkurai iestādei, ja tā konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav tās kompetencē, tai ir pienākums par to informēt iesniedzēju un, ja iespējams, norādīt tai arī kompetento iestādi, vai arī pašai pārsūtīt iesniegumu šai kompetentai iestādei.  

Saistībā ar uzdotajā jautājumā ietvertajiem piemēriem norādāms, ka jautājums par to, vai noticis noziedzīgs nodarījums, vienmēr tiek lemts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ne administratīvajā, ne civilprocesā šādi jautājumi netiek vērtēti.  

Praksē dažkārt var būt situācijas, kad jautājums tiek risināts gan tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, gan kriminālprocesa ietvaros. Piemēram, ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar to, ka persona, krāpnieku mudināta, paņēmusi kredītu un naudu nodevusi krāpniekiem. Personas nereti uzskata, ka cietušās personas statuss kriminālprocesā pasargā viņas no iespējamām civiltiesiskām sekām. Tomēr vēršama uzmanība, ka kriminālprocesa uzsākšana pati par sevi nav šķērslis kreditoram vērsties ar prasību tiesā pret cietušo par parāda piedziņu. Tāpēc ir svarīgi, lai personas reaģē uz tiesas paziņojumiem par civillietu izskatīšanu un aktīvi realizē savas civilprocesuālās tiesības.