Tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu ir sociāli apdrošinātām sievietēm, tas ir, jābūt darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai, kura noteiktu laiku veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.  

Tiesības saņemt maternitātes pabalstu ir personām, par kurām ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas maternitātes apdrošināšanai:  

• ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena, no kuras tiek izsniegta darbnespējas lapa B);  

• ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā. 

Ja ir noteiktas tiesības uz maternitātes pabalstu, tad piešķir arī vecāku pabalstu.  

Maternitātes pabalstu izmaksā par 56 vai 70 grūtniecības atvaļinājuma dienām un 56 vai 70 dzemdību atvaļinājuma dienām (ņemot vērā laiku, kad sieviete stājas ārsta uzskaitē, un to, vai dzemdībās bijuši sarežģījumi), par kurām ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B. 

Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā tiek piešķirts grūtniecības atvaļinājums. 

Ja šajos 12 mēnešos tikai dažos ir bijuši darba ienākumi, bet pārējā laikā ienākumu nav bijis (neesat strādājusi, nebijāt sociāli apdrošināta), tad par tiem mēnešiem, kuros nestrādājāt (nebijāt reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēja), maternitātes pabalstam vidējo iemaksu algu noteiks 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 

Vidējo iemaksu algu vecāku pabalstam nosaka līdzīgi. Tomēr vecāku pabalstam, ja vidējās iemaksu algas aprēķina 12 kalendāro mēnešu perioda daļā iemaksu alga nav bijusi, vidējo iemaksu algu par minēto periodu noteiks 40% apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 

No 12 mēnešu perioda izslēdz pārejošas darbnespējas, bērna kopšanas atvaļinājuma, kā arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas. 

Vecāku pabalstu var saņemt viens no vecākiem. Bērna tēvam uz to ir tādas pašas tiesības kā bērna mātei.  Ja, saņemot vecāku pabalsta pamatdaļu, tēvs turpinās strādāt, pabalstu izmaksās 50% apmērā no piešķirtā.  

Savukārt vecāku pabalsta nenododamo daļu (tie ir divi mēneši katram vecākam) var saņemt tikai tad, ja atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. 

Bērna mātei nav jādodas strādāt, jo abi vecāki var izmantot Darba likumā paredzēto bērna kopšanas atvaļinājumu. Saskaņā ar Darba likuma 156. panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu – līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.  Darba devējs minēto atvaļinājumu piešķir, bet neapmaksā. 

Vecāki var izvēlēties kopējo vecāku pabalsta saņemšanas periodu – 19 vai 13 mēnešus (tos skaita no bērna piedzimšanas dienas). 

Vecāku pabalstu veido:  

• pamatdaļa (15 vai deviņi mēneši), kuru var saņemt viens no vecākiem;  

• nenododamā daļa – pa diviem mēnešiem katram vecākam. 

Ja pabalstu izvēlas saņemt 19 mēnešus, tā apmērs ir 43,75% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 

Ja pabalstu izvēlas saņemt 13 mēnešus, tā apmērs ir 60% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. 

Paternitātes pabalsts jebkurā gadījumā pienākas bērna tēvam. To maksā par 10 darba dienām, kad tēvs izmanto paternitātes atvaļinājumu. Lai saņemtu pabalstu, atvaļinājums jāizmanto līdz bērna sešu mēnešu vecumam.

Lai noteiktu, vai izdevīgāk (naudas ziņā) būs, ja vecāku pabalstu saņemtu tēvs vai ja saņemtu māte, jāveic aprēķini, pamatojoties uz konkrētiem abu vecāku sociālās apdrošināšanas datiem. 

Informāciju par tiesībām uz pabalstiem un to iespējamo apmēru individuālā situācijā ieteicams lūgt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Saziņas iespējas: rakstot uz e-pasta adresi konsultacijas@vsaa.gov.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 64507020.