Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti paskaidro, ka diemžēl jautājumā minētā informācija nav pietiekama, lai varētu izvērtēt to, vai konkrētais cilvēks ir uzskatāms par rezidentu vai nerezidentu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai, kā arī nesniedz iespēju izvērtēt datumu, sākot ar kuru persona būtu uzskatāma par nerezidentu, ja netiek izpildīti likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrajā un trešajā daļā noteiktie kritēriji. 

VID sniedz vispārīgu skaidrojumu, kurš palīdzēs izprast, kādas likumdošanas normas šādos gadījumos tiek piemērotas.  

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” tiesību normām fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 

1. šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 
2. šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 
3. šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. 

Par 183 dienu perioda izvērtēšanu: 

1. fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā; 
2. fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus). 

Vērtējot situāciju, ir jāņem vērā, ka Latvija un Spānija ir noslēgušas nodokļu konvenciju. 

Lai noteiktu, par kuras valsts rezidentu nodokļu konvencijas piemērošanai ir uzskatāms cilvēks, jāņem vērā nodokļu konvencijas 4. pants. 

Atbilstoši nodokļu konvencijas 4. panta 2. punktam, ja fiziska persona ir abu līgumslēdzēju valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādi: 

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā ir tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kas tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Atkarībā no tā, par kuras valsts rezidentu uzskata cilvēku, var mainīties ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā. 

Jautājumā par to, kuras valsts normatīvie akti sociālā nodrošinājuma jomā ir piemērojami, kompetentā iestāde ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 

Arī sociālās apdrošināšanas normu piemērošana ir svarīgi konkrēti dati par termiņiem. 

Pārvietojoties Eiropas Savienībā, sociālās drošības jomā piemērojamie tiesību akti tiek noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulas Nr. 987/2009 normām. Regulas Nr. 883/2004 11. panta 1. punkts noteic, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas vienlaikus var veikt tikai vienā dalībvalstī. Pamatnosacījums: persona ir apdrošināta, un sociālās apdrošināšanas iemaksas par viņu jāveic tajā dalībvalstī, kurā tā faktiski veic darbu kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais. 

Ja ir doma uz ilgu laiku pārcelties uz Spāniju, turpinot strādāt attālināti pie Latvijas darba devēja, tad, iespējams, būs jāvēršas Spānijas kompetentajā iestādē (Latvijā tā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra) un jāpieprasa A 1 sertifikāts. Šajā gadījumā sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanai ir divi varianti: 1) iemaksas Spānijā veic Latvijas darba devējs saskaņā ar Spānijas tiesību aktos noteikto; 2) darba devējs Latvijā var vienoties ar darbinieku, ka darbinieks pats pildīs darba devēja pienākumus attiecībā uz iemaksām Spānijā (darbinieks veic iemaksas Spānijā). 

A1 sertifikāts (“Sertifikāts par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam”) ir dokuments, kas apliecina, kurā dalībvalstī ir veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. 

Vairāk par to lasiet LV portāla skaidrojumā Kas ir A1 sertifikāts, un kad tas nepieciešams, strādājot citā ES dalībvalstī. Skaidrojumā ir arī VSAA sniegtie piemēri dažādām situācijām.