Uz Jūsu jautājumu nevar precīzi atbildēt, jo gan pienākums maksāt uzturlīdzekļus, gan to apmērs, ja bērns ir sasniedzis pilngadību, ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Likumdevējs nav precīzi noteicis, līdz cik gadu vecumam vecākam ir jānodrošina uzturlīdzekļi sava bērna uzturam. Atbilstoši Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktajam vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Ja līdz pilngadības sasniegšanai bērns atrodas vecāku aizgādībā un vecāku pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts beznosacījuma pienākums, tad pēc astoņpadsmitās dzimšanas dienas galvenais kritērijs, lemjot par pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam sevi uzturēt. Tātad ir jābūt kādiem objektīviem apstākļiem, kāpēc pilngadību sasniedzis bērns var tikt uzskatīts par darbnespējīgu.

Tā kā likumdevējs nav noteicis kritērijus, kā noteikt, vai bērns spēj pats sevi apgādāt, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secinājis: “Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.” Savukārt, ja līdztekus mācībām bērns strādā un gūst ienākumus vai arī mācības pārtrauc, tad vecāks, kuram ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, mainoties apstākļiem, ir tiesīgs uzturlīdzekļu apmēru samazināt vai izmaksu pārtraukt.

Otra būtiska atšķirība starp pienākumu maksāt uzturlīdzekļus līdz bērna pilngadībai un pēc pilngadības sasniegšanas ir tāda, ka līdz astoņpadsmitajai dzimšanas dienai valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir jānodrošina neatkarīgi no mantas stāvokļa un spējas uzturēt bērnu (Civillikuma 179. panta piektā daļa). Taču minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” šobrīd ir attiecināms tikai uz bērniem, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Līdz ar to, kamēr pilngadību sasniedzis bērns turpina mācīties pilna laika klātienē un nestrādā, tēvam ir jāturpina maksāt uzturlīdzekļus, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, taču uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ar bērna tēva mantas stāvokli, spēju maksāt uzturlīdzekļus un bērna ikdienas vajadzībām pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai. Strīdus par uzturlīdzekļiem izšķir tiesa.

Vairāk par uzturlīdzekļu piedziņu pilngadīga bērna uzturam un uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu lasiet LV portāla skaidrojumā "Uzturlīdzekļi bērnam pēc pilngadības sasniegšanas – ko paredz likums un ņem vērā tiesa".