Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par ēkas remontam nepieciešamo līdzekļu uzkrāšanu ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, tajā skaitā arī jums, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Šādu regulējumu nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa. 

Normatīvajos aktos ir noteikti dažādi noilguma termiņi. Vispārējais noilguma termiņš saistību tiesībām ir desmit gadi (skat. Civillikuma 1895. pantu). Turpretī prasījumos, kuros iesaistīts komersants, ir noteikts būtiski īsāks noilguma termiņš. Komerclikuma 406. pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. 

Ja prasījums pret jums izriet tikai no jūsu parāda par mājas uzkrājuma fondā veicamajām iemaksām, tad šāds prasījums būs pakļauts vispārējam – 10 gadu – noilguma termiņam. Šāda atziņa izriet no Augstākās tiesas judikatūras. Proti, 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. SKC-109/2019 Senāts secinājis, ka, vēršot pret parādnieku prasījumu par uzkrājuma veidošanai (plānoto remontdarbu izmaksu segšanai) paredzēto līdzekļu piedziņu, pārvaldnieks rīkojas nevis savā labā, bet gan dzīvokļu īpašnieku kopības labā. Līdz ar to šādā gadījumā tiesiskās attiecības pastāv starp dzīvokļu īpašnieku kopību, no vienas puses, un dzīvokļa īpašnieku, no otras puses, bet pārvaldnieks šeit rīkojas tikai kopības pilnvarnieka statusā. Ņemot vērā, ka šādā gadījumā neviens no šādu tiesisko attiecību subjektiem nav komersants, prasījumam par uzkrājuma veidošanai (plānoto remontdarbu izmaksu segšanai) maksājamo līdzekļu piedziņu piemērojams Civillikuma 1895. pantā noteiktais desmit gadu noilguma termiņš.