LV portāls
Labdien! Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Viens no dzīvokļiem ir sociālais dzīvoklis, kurā dzīvo gados veca sieviete ar garīgām veselības problēmām. Ir konstatēts, ka viņa ir “vācēja”, proti, daudzu gadu garumā dzīvokli ir padarījusi par miskasti, nesot uz turieni dažādas mantas, kā arī lielā apjomā glabā dzīvoklī atkritumus. Ir informācija, ka ir pieņemts lēmums par viņas izlikšanu no dzīvokļa. Tomēr viņas darbību dēļ mums, kaimiņiem, ir jācieš, jo visā mājā ir parādījušies prusaki. Mums ir doma pēc tam, kad viņu izliks no dzīvokļa un izmetīs visus viņas daudzu gadu garumā sanestos atkritumus, saukt dezinfekcijas uzņēmumu, kurš dezinficēs visu māju. Kāda ir pašvaldības atbildība par to, ka tā daudzu gadu garumā nav pārbaudījusi dzīvokļa stāvokli un ir pieļāvusi, ka slims cilvēks spēj izveidot no tā atkritumu glabātuvi? Vai pašvaldībai ir pienākums segt mūsu, pārējo kaimiņu, un apsaimniekotāja izdevumus, kas būs saistīti ar visas mājas dezinficēšanu?
Epidemioloģiskās drošības likuma 27. pants nosaka: teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas (ja tāda ir) pienākums.
Ministru kabinets nosaka:
1) dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas un finansēšanas kārtību infekcijas slimības perēklī;
2) prasības attiecībā uz profilaktiskās dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanu objektā vai teritorijā, kā arī prasības attiecībā uz to darbinieku kvalifikāciju, kuri sniedz minētos pakalpojumus.
Tie ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 618 “Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi”.
Ja tas ir sociālais dzīvoklis, tad tā īpašnieks ir pašvaldība. Jums ar iesniegumu jāvēršas pie nama apsaimniekotāja, kā arī dzīvokļa īpašnieka un jāinformē par situāciju kaimiņa dzīvoklī.
Par neciešamo smaku varat ziņot policijai. Varbūt tas pamudinās pašvaldību rīkoties aktīvāk, meklējot risinājumu.
Ja pašvaldība radīs risinājumu, tad tai būs pienākums savest kārtībā dzīvokli. Neviens cits ar šo īpašumu rīkoties nedrīkst. Iekļūt cita īpašumā un tur veikt darbus nevienam citam nav tiesību.
Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Savukārt saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, ja pašvaldība no fiziskajām personām vai institūcijām ir saņēmusi informāciju par personu, kurai varētu būt nepieciešams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojums vai sociālā palīdzība, tad pašvaldībai ir pienākums likumā “Par sociālo drošību” noteiktajā kārtībā pārbaudīt saņemto informāciju, izvērtēt personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības un informēt šo personu vai tās likumisko pārstāvi par tiesībām un iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, kā arī kārtību, kādā sociālie pakalpojumi vai sociālā palīdzība saņemama.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
