Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu dzīvojamo telpu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – likums) noteiktajām personām, ievērojot minētā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus. 

Pašvaldības dzīvokļi likumā ir paredzēti konkrētām iedzīvotāju grupām, galvenokārt maznodrošinātām un trūcīgām personām, kā arī ārkārtējām situācijām, kad nepieciešams tūlītēji sniegt palīdzību.  

Atbilstoši likuma 4. pantam palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā konkrētā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamā mājā vai dzīvojamā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.  

Lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus. 

Saskaņā ar likuma 6. panta otro daļu dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. 

Persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā, ja šā likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā tā ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību. 

Ja pēc personas reģistrēšanas palīdzības reģistrā zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu konkrētās personas atzīšanai par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai, personas pienākums ir nekavējoties par to paziņot pašvaldībai.  

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums. 

Savukārt Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – Īres likums) paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgumu vienlaikus var slēgt ar vairākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu tiem kopīgā lietošanā. 

Atbilstoši Īres likuma 14. pantam īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. Īrnieka ģimenes locekļi un citas viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto personu tiesības lietot dzīvojamo telpu.  

Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums. 

Apstākļus, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamo telpu īrēšanu, ņemot vērā jūsu situāciju, vēlams noskaidrot savas pašvaldības saistošajos noteikumos par dzīvojamo telpu izīrēšanu un palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.